Pie Cēsīm redzama neparasta aina – Žagarkalnā mēģina uzglabāt pagājušās ziemas sniegu

Kad termometra stabiņā pārsniegta + 30 grādu atzīme, var rasties ilgas pēc atvēsinoša sniega pikas. Izrādās Cēsis, neatkarīgi no svelmes, sniegs neizkūst.

Slēpošanas trašu īpašnieki laikapstākļus nevar ietekmēt, tāpēc silto ziemu dēļ pēdējos gados sezonu nācies sākt vēlāk. Šā iemesla dēļ Žagarkalnā nolemts uztaisīt eksperimentu – pārbaudīt, vai ziemā iekrāto sniegu iespējams pa vasaru uzglabāt līdz nākamajai sezonai.

Juris Žagars

Žagarkalna īpašnieks

Ziemas ir sliktas, mēs jau otro sezonu zaudējam Ziemassvētkus. Ziemassvētki ir laiks, kad ir jāslēpo. Temperatūra ir -2, -2,5 grādi. Lai sāktu šaut sniegu, vajag – 3,2. Ir 0,4 grādustarpība, lai mēs sākturažot sniegu. Savukārt, ja sniegs būtu, slēpot varētu sākt. Ārzemēs ir tāda prakse, ka viņu sniegu uzkrāj. Mēs sapratām, ka neviens tik tālu uz dienvidiem nav vēldarījis.

Žagarkalns talkā ņēma Phjončhanas olimpisko spēļu snovparka būvniekus, pašmāju uzņēmumu "We Build Parks", kam arī šis ir pirmais šāda veida eksperiments. Vairāk nekā 10 metrus augstajā kaudzē zem īpaša pārklāja ieziemoti vairāk nekā 10 000 kubikmetru sniega.

Lai pie tāda apjoma nonāktu, februārī savākts sniegs. Izmantojot rādījumus, izstrādāta īpaša ģeometriska forma, lai sniegs saglabātos cauri visai vasarai.

"Tur starp garām zālēm ir kas vairāk par sniegu un čupu. Tā ir iespēja mainīt slēpošanas paradumus Latvijā. Mūsuprāt, nākotnē laikapstākļi vairs nenoteiks, kad sākt slēpot, to noteiks kalni," min "We Build Parks" īpašnieks Jānis Jansons.

Ja viss izdosies, slēpot Žagarkalnā varēs jau novembrī – trasi plānots svinīgi atklāt valstssvētkos.