Platformai "Latvian Literature" bažas par turpmāko finansējumu latviešu grāmatu eksportam
Iespējams, šis ir pēdējais gads, kad piedzīvojam Latvijas literatūras veiksmes stāstu ārzemēs, – tā par to, ka šogad beidzas finansējums latviešu literatūras eksportam un nav skaidrības par turpmāko, saka platformas "Latvian Literature" darbinieki, kas rūpējas par Latvijas grāmatu izdošanu citās valstīs.
Latvijas literatūras eksporta platforma "Latvian Literature" sākusi kampaņu "Nedzēs ārā". Tās rīkotājiem ir bažas, ka Ministru kabinets, drīzumā domājot par nākamā gada budžeta prioritātēm, varētu nepiešķirt finansējumu, kas nepieciešams platformas darbībai. Tas varētu nozīmēt Latvijas grāmatu eksporta beigas.
Trīs gadus platformas finansējums bijis vidēji 450 000 eiro gadā. Nākamgad pastāv risks atgriezties pie sākotnēja finansējuma 72 000 eiro, kas ir par maz, lai turpinātu iesākto. Līdz ar finansējuma beigām zudīšot arī ārvalstu izdevēju interese par latviešu autoru darbiem.
"Būsim godīgi, nav tā, ka ārvalstu izdevēji vai festivāli sēž un gaida, kad tad viņi varētu uzaicināt vai izdot kādu Latvijas autoru ārvalstīs. Tas viss ir mūsu darbs. Tas ir darbs ar kontaktiem. Jo arī, skatoties uz šiem grāmatu tirgiem un komandu, kas tur brauc, tās vidēji ir 80 tikšanās viena tirgus laikā," norāda "Latvian Literature" vadītāja Inga Bodnarjuka-Mrazauskas.
Kopš 2016. gada platforma "Latvian Literature" darbojusies veiksmīgi. Ja vēl 2015. gadā uz ārvalstīm pārdeva tikai trīs latviešu autoru darbu tiesības, tad pērn tie jau bija 57. Līdz šim šogad – jau 42.
Ar katru gadu aug arī izdevniecību ienākumi no autortiesību pārdošanas. Tiek akcentēts arī tas, ka Latvijā grāmatu eksportam ir mazākais finansējums Baltijas valstīs. Lietuvā tie ir 440 000 eiro, bet Igaunijā pat virs 700 000 eiro ik gadu.
"Piemēram, par 72 000 eiro mēs varam piedalīties nākamajā gadā trīs grāmatu tirgos, kas nozīmē izstādīt grāmatas, un ir viens cilvēks, kas sēž stendā. Bet šis cilvēks, kas sēž stendā, viņš ir tāds grāmatu sargs, viņš netiekas ar izdevējiem, viņš netiekas ar tulkotājiem, ar medijiem, ar festivāliem, viņš nenodrošina, ka pēc tam šā autora mobilitāte notiek, grāmatas tiek izdotas ārvalstīs," saka Bodnarjuka-Mrazauskas.
Izvēršot kampaņu "Nedzēs ārā", plānots pievērst uzmanību, ka atbalstam grāmatu eksportam un pašmāju autoru popularizēšanai ārvalstī ir jānotiek ilgtermiņā. Šā brīža sasniegumi panākti ar simtgades finansējumu. Finanšu ministrija gan uzsver, ka budžets vēl tikai tiek veidots, un šim jautājumam nepieciešama diskusija.
"Šāda saruna notiks. Mēs noteikti klausīsimies, ko viņi saka. Un tad šīs sarunas rezultātā tiks pieņemts lēmums. Tas jau ir izskanējis, šī valdība turpinās sarunas par samazinātu PVN grāmatniecības nozarei. Bet ir jāsaprot arī tas, ka mēs piedāvājam sarunu nozarei. Un mēs ar nozari mēģināsim vienoties," skaidro Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs ("KPV LV").
Lai Latvijas literatūras eksports varētu turpināties, platformai būtu nepieciešams saglabāt pēdējo gadu finansējumu – 450 000 eiro.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
