Prezidents lūdzis prokuratūru pārbaudīt faktus saistībā ar mirušajiem dzīvniekiem Dunduru pļavās

Valsts prezidents esot iepazinies ar atklātā vēstulē sniegto informāciju par situāciju Ķemeru Nacionālajā parkā Dunduru pļavās, kurās konstatēts liels skaits bojāgājušu dzīvnieku.

Secinot, ka nepieciešams veikt rūpīgu pārbaudi, lai noskaidrotu, vai nav noticis likuma pārkāpums, prezidents ir lūdzis prokuratūru veikt faktu pārbaudi un nepieciešamos pasākumus personu un valsts tiesību un likumīgo interešu aizsardzībai.

Jau ziņots, ka Ķemeru nacionālā parka Dunduru pļavās konstatēta vairāku dzīvnieku bojāeja – pēc aplēsēm līdz šim miruši apmēram 20% no taurgovju ganāmpulka, bet kopējais mirušo dzīvnieku skaits dažās dienās pieaudzis līdz 79. Pļavās dzīvo ap 100 zirgu un 130 taurgovju, kurus uzrauga Ķemeru Nacionālā parka fonds.

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) uzsver, ka juridiskā un praktiskā atbildība par dzīvnieku uzturēšanu un labturību gulstas uz zemes nomnieku – Ķemeru Nacionālā parka fondu, nevis uz pašu pārvaldi, kas teritoriju iznomā bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai.

Fondam apsaimniekošanā nodoti vairāk nekā 466 hektāri zālāju, kur dzīvnieki tiek izmantoti ganību apsaimniekošanai. Vienlaikus Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pārbaudēs konstatējis, ka mirušajiem dzīvniekiem nav infekcijas slimību pazīmju, tādēļ epizootijas draudi nepastāv. Taurgovis parkā tiek uzskatītas par pussavvaļas dzīvniekiem, tādēļ to turēšanas apstākļi netiek vērtēti pēc lauksaimniecības dzīvniekiem noteiktajiem standartiem.

Ķemeru nacionālā parka Dunduru pļavās konstatēta vairāku dzīvnieku bojāeja – pēc aplēsēm līdz šim miruši apmēram 20% no taurgovju ganāmpulka, bet kopējais mirušo dzīvnieku skaits dažās dienās pieaudzis līdz 79. Pļavās dzīvo ap 100 zirgu un 130 taurgovju, kurus uzrauga Ķemeru Nacionālā parka fonds. Fonda vadītājs Andis Liepa norāda, ka dzīvnieku bojāeja šādos apstākļos nav nekas neparasts, jo tie dzīvo savvaļai pietuvinātā vidē, un šogad kritušo skaits varētu būt lielāks bargās ziemas dēļ. Dzīvnieki tiek piebaroti un tiem nodrošināts ūdens, savukārt piesārņojums pļavās neesot konstatēts. Ņemot vērā sabiedrības interesi, kritušo dzīvnieku līķus plānots izvest, lai gan tas būs tehniski sarežģīti mitro pļavu dēļ.

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) uzsver, ka juridiskā un praktiskā atbildība par dzīvnieku uzturēšanu un labturību gulstas uz zemes nomnieku – Ķemeru Nacionālā parka fondu, nevis uz pašu pārvaldi, kas teritoriju iznomā bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai. Fondam apsaimniekošanā nodoti vairāk nekā 466 hektāri zālāju, kur dzīvnieki tiek izmantoti ganību apsaimniekošanai. Vienlaikus Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pārbaudēs konstatējis, ka mirušajiem dzīvniekiem nav infekcijas slimību pazīmju, tādēļ epizootijas draudi nepastāv. Tauriņgovis parkā tiek uzskatītas par pussavvaļas dzīvniekiem, tādēļ to turēšanas apstākļi netiek vērtēti pēc lauksaimniecības dzīvniekiem noteiktajiem standartiem.

Tikmēr sabiedrībā un sociālajos tīklos notikušais izraisījis plašu rezonansi. Aktīvistu grupa vērsusies pie Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča un Saeimas, aicinot steidzami izvērtēt situāciju, iespējamo ūdens piesārņojumu un institūciju atbildību.

Tāpat iedzīvotāji aicina sakārtot tiesisko regulējumu attiecībā uz savvaļai pietuvinātos apstākļos turētiem dzīvniekiem, lai novērstu līdzīgas situācijas nākotnē. Vienlaikus Zemkopības ministrs Armands Krauze rosinājis pārbaudīt, vai dzīvnieku masveida bojāeja nav saistīta ar nolaidību vai cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, un Valsts policija par notikušo sākusi pārbaudi.