Psihoterapeits: Latvijā autismu bieži neatpazīst ne tikai vecāki, bet pat mediķi

Saistībā ar autiskā spektra traucējumiem Latvijā gan diagnostika, gan palīdzības saņemšana ir nepietiekamā līmenī, skaidro Bezborodovs.

Ņikita Bezborodovs

BKUS Bērnu psihiatrijas klīnikas vadītāja pienākumu izpildītājs

Latvijā gan diagnostika, gan palīdzības pieejamība ir ārkārtīgi nepietiekama. Ja mēs skatāmies uz statistiku, tad Latvijā autisma diagnoze, vismaz oficiāli pēc reģistra datiem, ir uzlikta ārkārtīgi mazai daļai. Ir zināms, ka Eiropas valstīs vidēji ap 0,8 daļai no visas populācijas ir šis te autisma spektrs. Autiska spektra traucējumus ļoti bieži neatpazīst. Pirmkārt, vecāki nezina un neatpazīst, arī izglītības sistēma neatpazīst bieži vien šīs pazīmes, kas var slēpties aiz dažādiem uzvedības problēmām. Galvenais iemesls, kādēļ vecāki atnāk uz konsultāciju pie bērnu psihiatra ir, – valodas attīstības traucējumi, kad bērns trīs gadu vecumā vēl nerunā.

Vienlaikus Bezborodovs skaidro, ka autisms nav slimība, bet gan diagnoze, kas bērnu psihiatrijā tiek pieskaitīta pie nervu sistēmas attīstības traucējumiem.

Ņikita Bezborodovs

BKUS Bērnu psihiatrijas klīnikas vadītāja pienākumu izpildītājs

Autisms – tā nav slimība. Tā ir diagnoze, ko mēs pieskaitām bērnu psihiatrijā pie tādas diagnožu grupas, kas ir nervu sistēmas attīstības traucējumi. Tai grupai ir tādas diagnozes kā disleksija, autisms, uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms. Autisms ir viens no nervu sistēmas attīstības paveidiem, kas ir saistīts gan bērniem, gan pieaugušajiem. Autisms ir spektrs, tādēļ to arī sauc par autisma spektra traucējumiem, līdz ar to ir cilvēki, kuriem šīs pazīmes ir ļoti stipri izteiktas. Ir cilvēki, kas uz šī spektra atrodas tuvāk statistikai normai, kas varētu paši arī nezināt, ka viņiem ir problēmas.