Rīgas vidusskolās trūkst vietas visiem 10. klasē mācīties gribētājiem. Aiz svītras arī paši rīdzinieki
Jūlijs jau atkal pienācis ar stresu un neziņu daudziem 9. klašu absolventiem un viņu vecākiem. Rīgā šobrīd norit uzņemšana vidusskolās un ģimnāzijās, taču pieprasījums pēc vidējās izglītības galvaspilsētā jau atkal krietni pārsniedzis pieejamo vietu skaitu. Tas nozīmē, ka jau tagad ir skaidrs – simtiem jauniešu ne tikai netiks iecerētajā skolā, bet vispār paliks bez iespējas turpināt mācības kādā no galvaspilsētas vidusskolām.
Galvaspilsētā šobrīd vidējās izglītības programmas īsteno 49 vidusskolas un sešas valsts ģimnāzijas, kurās kopumā septembrī plānots atvērt 158 klases. Lai gan klašu komplektēšana vēl turpinās, jau tagad ir skaidrs, visiem gribētājiem vietas tajās nebūs.
Saskaņā ar Rīgas domes sniegto informāciju šogad kādā no galvaspilsētas ģimnāzijām vai vidusskolām bija pieteikušies 5279 skolēni. Rīgas skolu 10. klasēs gan ir vien 4400 vietu, kas nozīmē, ka 879 skolēnu, visticamāk, neatradīsies vieta kādā no Rīgas vidējās izglītības iestādēm.
Par to sašutumu pēdējās nedēļas pauduši daudzi vecāki, norādot, ka sistēma jāmaina – priekšrocībai jābūt tiem, kuri pēc devītās klases vēlas turpināt mācīties tajā pašā skolā. Šobrīd Rīgas skolās daudz vietu aizņemot skolēni no citām pašvaldībām, kamēr vietējiem nākas palikt bešā.
"Rīgas bērniem ir jābūt prioritātei, un bērnam, kas ir pabeidzis savu skolu, ja tā ir vidējās izglītības iestāde, viņam tur ir jābūt. Ja man nav kur iet savā pilsētā, un šeit es runāju par Rīgas bērniem, ja Rīgas bērniem ir jāiet prom tāpēc, ka viņam Rīgā nav vieta viņa pilsētā, un es nerunāju par dzīvesvietai tuvāko, bet vispār, ja rīdziniekam ir jāiet prom tādēļ, ka viņš tur netiek. Tas nav pareizi."
Rīgas domē skaidro, šobrīd galvaspilsētas skolās ap 10% skolēnu ir nerīdzinieki, savukārt ģimnāzijās vidēji ap 30% audzēkņu ir no citām pašvaldībām. Vietvarā uzsver, vecāku priekšlikums dot priekšrocību rīdzinieku bērniem ir saprotams, taču tā rīkoties liedz likums.
"Mums bija aizrādījums no Tiesībsarga biroja, ka konkurenci nedrīkst ierobežot. Tātad visi Latvijas skolēni drīkst pieteikties Rīgas skolām. Ārējo normatīvu dēļ mēs nedrīkstam veidot prioritātes saviem skolēniem vai savas skolas skolēniem. Ja jūs man jautātu kā privātpersonai, es sāktu ar to, ka Rīga nodrošina savējiem, tad, kas paliek pāri, citiem."
Pašvaldībā tādēļ uzskata, ka, turpinot pieaugt iedzīvotāju skaitam Pierīgā, jautājums par jauniešu iespējām mācīties izvēlētajās vidusskolās galvaspilsētā kļūs arvien aktuālāks, tāpēc Rīga sagaida, ka arī blakus esošās pašvaldības aktīvāk risinās šo problēmu.
"Ja no Rīgas pašvaldības prasa pilnu atbildību no mūsu bērniem, es gribētu, ka arī Pierīgas pašvaldības uzņemas pilnu atbildību par saviem bērniem. Un ja ir jāceļ jaunās skolas, tad ir jāceļ jaunās skolas."
Tikmēr izglītības ministre, kura šonedēļ ar Rīgas domi pārrunājusi jautājumus par uzņemšanu 10. klasēs, uzsver, ka ne vecākiem, ne jauniešiem, pat neiekļūstot izvēlētajā vidusskolā, nav jāsatraucas, ka tas liegs iegūt izglītību. Ierasti daudzās skolās brīvās vietas parādās vēlāk, turklāt galvaspilsētā gana plašas iespējas piedāvā arī profesionālās skolas.
"Ja mēs kopumā skatāmies uz to izglītības iestāžu skaitu, kas ir Rīgā, tad nevajadzētu būt bažām par to, ka bērniem nav kur mācīties. Un tas, kas ir absolūti normāli, ka ir daļa bērnu, kas mācās vidusskolā, un daļa bērnu, kas mācās profesiju."
Šobrīd Latvijā aptuveni 55% no visiem 9. klases beidzējiem izglītību turpina vidusskolā vai ģimnāzijā. Izglītības un zinātnes ministrija vēlas virzīties uz šī sadalījuma izlīdzināšanos, proti, ka puse bērnu turpina mācīties vidusskolā vai ģimnāzijā, bet otra puse izvēlas profesionālās skolas – tas stiprināšot profesionālās izglītības prestižu un nodrošinās ātrāku speciālistu ienākšanu darba tirgū.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
