Saņem mazāk, stagnē profesionāli: Latvijā arvien pieaug dzimuma un vecuma nevienlīdzība darba tirgū
Latvijas darba tirgū dzimums un vecums joprojām ietekmē gan atalgojumu, gan cilvēku iespējas virzīties profesionāli. Eksperti brīdina, ka nevienlīdzība kļuvusi sistēmiska un skar gan sievietes, gan dažādu vecumu strādājošos.
Dzimumu līdztiesības rādītāji Latvijā pēdējos gados neuzlabojas, bet pat pasliktinās. Sievietes joprojām saņem vidēji par piekto daļu mazāku atalgojumu nekā vīrieši, un vecums arvien biežāk kļūst par šķērsli darba tirgū. Eksperti norāda, ka tā nav nejaušība, bet sistēmiska problēma.
Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksa jaunākie dati rāda, ka Latvija šobrīd ierindojas tikai 24. vietā no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm.
"Varbūt šie rādītāji parāda skaidrāku bildi, kas vienmēr ir bijusi, un mēs esam skatījušies pārāk optimistiski, kāds ir mūsu progress dzimumu līdztiesībā, tā kā es gribētu teikt, ka mums priekšā ir daudz darba, ko darīt. Tas, kādi dzimuma cilvēki ir pārstāvēti vienā profesijā, pagaidām diemžēl mums tas nozīmē, cik šī profesija ir cienīta. Un tas ir visas sabiedrības darbs lēnā garā atcerēties, ka mums ir jāciena ikviena profesija, neatkarīgi, kas tajā strādā."
Speciālisti skaidro, ka zemāks atalgojums sievietēm neveidojas nejauši – jau izglītības posmā meitenes biežāk ne tikai pašas izvēlas, bet tiek virzītas uz pedagoģijas, veselības, sociālās aprūpes un kultūras profesijām, kur algas vēsturiski ir zemākas. Piemēram, kultūras nozarē, kur strādā pārsvarā sievietes, vidējais atalgojums ir zemāks nekā daudzās citās nozarēs, un darbs bieži balstās uz nestabiliem līgumiem.
"Tas ir saistīts, es domāju, ar ilgstošu izpratni sabiedrībā ar to, kas ir sieviešu, kas ir vīriešu darbi un kas ir sieviešu, vīriešu nozares šajā ziņā. Un tas neattiecas tikai uz kultūras nozari, tas attiecas arī uz aprūpes nozari, tas attiecas uz pakalpojumu nozari kopumā."
Vienlaikus sievietes joprojām uzņemas lielāko daļu mājas un bērnu aprūpes darba, kas biežāk liek strādāt nepilnu slodzi un ierobežo iespējas virzīties uz augstāk atalgotām pozīcijām.
"Bieži vien sieviete tiešām atpaliek tādēļ, ka ir veltījusi ļoti ilgu laiku ģimenes aprūpei. Bērni – viens, divi, trīs, piemēram, bērnu aprūpei, bērni ar invaliditāti, tas ir vēl smagāks gadījums, kad sieviete arī pēc pusotra gada turpina rūpes par bērnu, un aprūpes pakalpojumi Latvijā vēl ir kaut kas, kas ir uzlabojams."
Arī algu caurspīdīgums joprojām ir problēma – turklāt cilvēki par to runā nelabprāt, un gadījumos, kad tas notiek, nereti nākas sastapties ar darba devēju pretestību.
"Nav drosmes, nav ticības, ka es savas tiesības aizstāvēšu šajā procesā, ka tas neaizņems ļoti daudz manu nervu, laiku, arī izmaksas. Mūsuprāt, ir nepieciešams atvieglot šo procesu, piemēram, arodbiedrība ir ierosinājusi, ka, līdzīgi kā Lietuvā un Igaunijā, varētu būt izveidotas darba strīdu komisijas, kas Lietuvā un Igaunijā ir zem Valsts inspekcijas."
Speciālisti norāda, ka diskriminācija Latvijā izpaužas vairākās jomās – gan saistībā ar invaliditāti, gan etnisko piederību –, taču arvien izteiktāka kļūst arī vecuma diskriminācija. Ja darbspējīgā vecumā nodarbinātības līmenis ir ļoti augsts, tad, tuvojoties pensijas gadiem, tas jūtami krītas, un arī vidējā alga pēc 50 gadu vecuma visbiežāk samazinās, nevis pieaug.
"Mums ir lieli aizspriedumi gan pret vecākiem cilvēkiem darba vidē, gan arī pret jaunākiem cilvēkiem darba vidē. Mums ir zināmas gaidas un stereotipi, ko mēs sagaidām no šiem cilvēkiem. Tie bieži vien neatbilst patiesībai – mēs sagaidām, ka veci cilvēki netiks galā ar tehnoloģijām, bet jauni cilvēki būs slinki, bet tas ne vienmēr tā ir. Reizēm ir tieši pretēji, un visi šie stereotipi ir veidojušies gadu gaitā un nav nekas jauns, bet tas nenozīmē, ka mēs nevaram pie viņiem strādāt un mums nebūtu tas jādara."
Darba pie nevienlīdzības mazināšanas pēc dzimuma un vecuma vēl ir daudz visās jomās, norāda speciālisti. Eiropas direktīva par vienlīdzīgu samaksu un algu caurspīdīgumu ir tikai viens, bet būtisks instruments, kas palīdzēs uzņēmējiem un darba ņēmējiem godīgāk izvērtēt, kā darbs tiek vērtēts un apmaksāts, un kopā labot to, kas līdz šim nav strādājis. Latvijai tā jāpārņem līdz nākamā gada vasarai.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
