Satversmē nav atrunāts, kas notiek, ja prezidents ilgstoši nespēj pildīt savus pienākumus

Kamēr valdības veidošanai galu neredz, aktuāls kļūst jautājums, cik ilgi šāds politiskais tirgus var turpināties, ja valsts augstākā amatpersona – prezidents – atrodas ilgstošā prombūtnē. Viņa pienākumu izpildītājai, Saeimas spīkerei, nav tiesību nominēt jaunu premjeru, bet pagaidu valdību drīkst izveidot Saeima. Tiesa, savus pienākumus prezidents drīkst pildīt arī no slimības gultas.

2016. gada 25. janvārī 22:53

Ilze Vēbere, TV3 Ziņas

Kamēr prezidents Raimonds Vējonis atgūstas pēc operācijas, viņa pienākumus daļēji izpilda Saeimas priekšsēde Ināra Mūrniece. Tiesa, viņas pilnvaras ir ierobežotas – ja valdības veidošanas sarunas izgāzīsies, Mūrniecei nav konstitucionālu tiesību nominēt premjeru vai atlaist Saeimu.

Ja gadījumā ir jānosauc jauns premjers, bet prezidents to nav spējīgs izdarīt un Saeimas priekšsēde to nedrīkst, risinājumi ir divi. Tiek apstiprināts jauns prezidents, vai Saeimai ir tiesības apstiprināt pagaidu valdību.

Satversmē nav arī noteikts, kā rīkoties ilgstošas prezidenta prombūtnes gadījumā, taču nav definēts, no kurienes valsts galvai jāstrādā – tikpat labi viņš to var darīt, esot slimības gultā. Minimālo pienākumu izpildei būtiskākie priekšnoteikumi ir, lai prezidents ir pie apziņas, spēj komunicēt un parakstīties.

Tā kā Satversme nemaz neparedz prezidentam pienākumu aktīvi iesaistīties iekšpolitikā, arī aptaujātie politologi pagaidām lielu problēmu šajā situācijā nesaskata, vien norāda, ka Vējoņa klātbūtne vismaz neļautu valdības veidošanu stiept garumā.

Latvijā līdz šim šāds precedents nav bijis, bet vēsturē ir vairāki gadījumi, kad prezidenti vada valsti no slimības gultas. Tā, piemēram, notika ASV – 1981. gadā atentātā sašautais prezidents Ronalds Reigans dokumentus parakstīja jau nākamajā dienā pēc operācijas.