Simtgades Dziesmu svētki: Interesanti fakti un noderīga informācija

Svētku nedēļa ir kulminācija, kurai organizatori – Latvijas Nacionālais kultūras centrs – un amatierkolektīvi ir sākuši gatavoties uzreiz pēc iepriekšējiem – XXV Vispārējiem latviešu Dziesmu un XV Deju svētkiem.

Satiksmes ierobežojumi 

Rīdziniekiem un pilsētas viesiem jārēķinās ar ievērojamiem satiksmes ierobežojumiem, vairākās vietās tie stājas spēkā jau piektdien, 29. jūnijā.

Lielākie satiksmes ierobežojumi paredzami Dziesmusvētku dalībnieku gājiena laikā, svētdien, kā arī mēģinājumu un koncertu laikā.

Satiksmes departaments pašvaldības mājas lapā ir sagatavojis apjomīgas kartes ar vietām un laikiem, kur nevarēs apstāties un stāvēt un kur satiksme būs slēgta pa visam.

Rīdzinieki aicināti pārliecināties, vai vietās, kur ierasts turēt transportlīdzekli, nav uzstādītas to aizliedzošas ceļa zīmes.

Svētku laikā sabiedriskais transports dalībniekiem būs bez maksas, savukārt uz koncertu vietām Daugavas stadionā un Mežaparkā tiks norīkoti papildreisi. Rīdziniekiem ērtāk būšot pārvietoties ar velosipēdiem – tiem paredzētas papildus novietnes, bet par auto, svētku laikā labāk aizmirst.

Dalībnieku skaits

Mežaparkā tiks uzņemti 274 jauktie kori (11800 dalībnieku), 89 sieviešu kori (2700 dalībnieču), 27 vīru kori (800 dalībnieku), 39 senioru kori (1200 dalībnieku), 94 deju kolektīvi (1500 dalībnieku), 50 pūtēju orķestri (1500 dalībnieku).

Daugavas stadionā tiks uzņemti 278 jauniešu deju kolektīvi (7310 dalībnieki), 329 vidējās paaudzes deju kolektīvi (7861 dalībnieks), 87 senioru deju kolektīvi (1847 dalībnieki), 45 bērnu deju kolektīvi (1156 dalībnieki).

Dalībnieku vecums

Jaunākajam Dziesmu un deju svētku dalībniekam ir trīs, bet vecākajam 91 gads.

Svētku gājiens

Svētku gājiens – 1,8 kilometri – ilgs septiņas stundas.

Brīvprātīgie

XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos pieteikušies 1600 brīvprātīgo.

Virsdiriģenti un virsvadītāji 

Noslēguma koncerts

Virsdiriģenti: Kaspars Ādamsons, Aira Birziņa, Gints Ceplenieks, Ivars Cinkuss, Agita Ikauniece, Mārtiņš Klišāns, Sigvards Kļava, Māra Marnauza, Andrejs Mūrnieks, Māris Sirmais, Ints Teterovskis, Ilze Valce, Romāns Vanags.

Goda virsdiriģenti: Terēzija Broka, Jānis Erenštreits, Andrejs Jansons, Juris Kļaviņš, Jēkabs Ozoliņš, Arvīds Platpers, Edgars Račevskis, Jānis Zirnis

Deju lieluzvedums

Virsvadītāji: Agris Daņiļevičs, Ilmārs Dreļs, Jānis Ērglis, Taiga Ludborža, Ilze Mažāne, Zanda Mūrniece, Jānis Purviņš, Gunta Skuja, debitantes – Dagmāra Bārbale, Selga Apse (Kanāda).

Goda virsvadītāji: Ieva Adāviča, Marga Apsīte, Taisa Aruma, Skaidrīte Darius (Austrālija), Elga Drulle, Ingrīda Edīte Saulīte, Rita Spalva un Uldis Šteins.

Sēdvietas

Mežaparka Lielajā estrādē – 30 550.

Daugavas stadionā – 10 461.

Skatītāju skaits visos pasākumos uz vietas 

Plānots, ka klātienē visus pasākumus redzēs vismaz 500 000 skatītāju.

Valstis, no kurām sabraukuši svētku dalībnieki

Pasaules latvieši Dziesmu un deju svētkos ieradīsies no 21 valsts: ASV, Norvēģija, Austrālija, Kanāda, Brazīlija, Ukraina, Lielbritānija, Īrija, Vācija, Beļģija, Somija, Zviedrija, Šveice, Igaunija, Nīderlande, Itālija, Luksemburga, Dānija, Austrija, Francija, Krievija.

Mediju pārstāvji

Dziesmu un deju svētkiem akreditējušies 698 plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.

Ieskats Dziesmu svētku vēsturē: kā aizsākās šī vērienīgā tradīcija?

Dziesmu un deju svētku pirmsākumi meklējami 19. gadsimta vidū, kad Vācijā, Šveicē un Austrijā pilsētās strauji attīstījās kordziedāšanas tradīcijas.

Video – ieskats Dziesmusvētku vēsturē

Dziesmusvētku tests: Vai atpazīsti tautastērpu?

[dziesmusvetki]