"Šis nav aģentu saraksts!"; kā iespējamo VDK ziņotāju vārdus publiskoja Lietuvā

Lietuvu uzskata par valsti ar vieniem no striktākajiem lustrācijas likumiem bijušajā PSRS – kaimiņvalsts iespējamo čekas aģentu vārdus publicē internetā. Tiesa gan, vārdu nav daudz. Lietuvas politiķis un čekas darbības pētnieks Arvīds Anušausks par Latvijā esošajiem VDK dokumentiem runā gandrīz ar skaudību. Lietuvā neglabājas nekas tik iespaidīgs kā Latvijā esošā VDK aģentu kartotēka, kurā ir vairāk nekā 4000 iespējamo čekas ziņotāju uzskaites kartīšu.

Arvīds Anušausks

vēsturnieks, Lietuvas Seima deputāts

Salīdzinot ar Latviju, mums nebija aģentūras saraksta, kāds ir Latvijā – vairāki tūkstoši cilvēku. Bet mums bija VDK dokumenti, kurus pirms astoņiem gadiem mēs nolēmām publiskot. Visus VDK dokumentus. Tos publicē pēc pārbaudes, jo katrs dokuments ir specifisks.

"Mēs nesakām, ka viņi visi bija aģenti, un publiskotā informācija jāvērtē kritiski."  To vairākkārt uzsver Terēze Birute Burauskaite. Viņa vada Lietuvas Genocīda un pretošanās izpētes centrs, kas publisko to cilvēku vārdus, kuri minēti dokumentā, kas Lietuvā izraisījis visplašāko sabiedrības interesi. Tas ir viens Lietuvas VDK aģentu reģistrācijas žurnāls, kurā fiksēti arī cilvēku vārdi un uzvārdi. Parasti šajos žurnālos ir tikai VDK aģentu pseidonīmi.

Terēze Birute Burauskaite

Lietuvas Genocīda un pretošanās izpētes centra vadītāja

Ja prasa manu personisko viedokli, tad es uzskatu, ka vajag publicēt. Tomēr sabiedrībai ir jāzina. Vienlaikus vajag to visu sagatavot, vajag paskaidrojošos komentārus un tamlīdzīgi. Mēs arī cenšamies to darīt – pirms publicējām, mums bija tāds ievads, ka šo materiālu vajag vērtēt kritiski. Ka mums pat nav atbildes, kāpēc 1987. gadā šāds žurnāls parādījās. Un kāda ir tā funkcija. Nekad un nekur mēs neesam teikuši, ka šis, lūk, ir aģentu saraksts.

Kaimiņvalsts situācija ir vieglāka, ņemot vērā to, ka Latvijā informācija par čekas aģentiem ir daudz plašāka. Latvijā esošajā VDK aģentu kartotēkā jeb "čekas maisos", visticamāk, var atrast daudz vairāk vēl dzīvu cilvēku vārdus. Lietuvas VDK dokumentu pētnieki atzīst – miruši ir gandrīz visi cilvēki, kuru vārdi publicēti. Kopumā tās ir 1669 personas, kuras vervētas laika posmā no 1940. gada līdz 1980. gadam, stāsta Genocīda izpētes centra vēsturnieks, kura darbs ir bija pētīt publiskotos materiālus.

Mariuss Emužis

Lietuvas Genocīda un pretošanās izpētes centra vēsturnieks

Mans kā vēsturniekam šajā sarakstā ir kādi 30, 40 vārdi, kuri ir ļoti labi zināmi. Cilvēkiem, kuri tik ļoti neinteresējas par vēsturi, sarakstā nav tik daudz zināmu cilvēku. Liela daļa no viņiem ir vienkārši vienkārši ciemu ļaudis, kuri palīdzēja partizāniem, un pēc tam kļuva par aģentiem vai tika piespiesti kļūt par aģentiem.

Publicētajos sarakstos ir arī atsevišķi atpazīstami intelektuāļi un kultūras darbinieki – slavenākie ir Andreja Tarkovska filmas "Solaris" zvaigzne Donāts Baņonis, diriģents Sauļus Sondeckis – arī viņi nesen jau aizgājuši mūžībā. Latvijā VDK dokumentu izpētes komisija aicinājis "čekas maisus" nodot atklātībā bez komentāriem. Lietuvas vēsturnieku pieredze gan viņiem liek teikt, ka iespējamo čekas aģentu vārdus drīkst publiskot tikai un vienīgi tad, ja pirms tam veikta izpēte. Lietuvas sarakstā, piemēram, parādās kardināls Vincents Sladkevičs, taču, pētot citus dokumentus, vēsturnieki guvuši pārliecinošus pierādījumus, ka garīdznieks nav bijis čekas aģents.

Mariuss Emužis

Lietuvas Genocīda un pretošanās izpētes centra vēsturnieks

Ja cilvēki to vienkārši redzētu arhīvā, un ja nebūtu nekādu vēsturnieku komentāru, tad no tā var uzreiz uztaisīt skandālu. Un mēs vienkārši uzrakstām komentārus, ka Sladkevičs un vēl kādi cilvēki īstenībā nesadarbojās ar VDK. Mēs nezinām, kāpēc viņu vārdi ir šajā žurnālā, un šādi mēs novēršam skandālu.

Arvīds Anušausks

vēsturnieks, Lietuvas Seima deputāts

Šajā Lietuvas sarakstā apmēram 97% ir pierādīti čekas aģenti. Bet trīs procenti ir vai nu apšaubāmi, vai nu šajā sarakstā viņi ir ielikti pavisam citu iemeslu dēļ. Viņi īstenībā ir atteikušies sadarboties ar VDK, bet vienalga ir šajā sarakstā.

Tāds vēstures pārvarēšanas process, ar ko būtu apmierināti visi, gan laikam tomēr nav iespējams. Arī Lietuvā veiktā lustrācija šeit ir asi kritizēta. Daudzi sabiedrības locekļi nav apmierināti ar to, ka Lietuvas politiķi izvēlējās slēpt to čekas aģentu identitātes, kuri labprātīgi, taču slepeni, atzina savu sadarbību ar VDK.

Viļņas iedzīvotājs Aleksejs drūmi nosmej – valsts publicē tikai mirušu aģentu sarakstus, bet dzīvos neviens pat nedomā atmaskot.

Aleksejs

Viļņas iedzīvotājs

Nezinu, kāpēc nepublicē, bet dzīvi ir vēl daudzi. Daudzi. Mans viedoklis… grib kādu nomelnot. Publicēt vajadzēja, kad bija dzīvi.

Vairums Lietuvas iedzīvotāju ir par VDK dokumentu publiskošanu. Viedoklis gan nav viennozīmīgs, un diskusijas saasinājās, kad atklātībā nonāca arī prominentu cilvēku vārdi kā aktieris Baņonis.

Goda

Viļņas iedzīvotāja

Es domāju, ka nevajadzēja publicēt, tas nav pareizi. Tā visa ir pagātne, un kā tur bija īstenībā – nevienam nav saprotams. Tagad ir kaut kāda informācija, bet vai tā ir patiesa vai nepatiesa? Cilvēks ir ļoti atpazīstams. Es uzskatu, ka tas ir vienkārši ir nesmuki.

Antanos

Viļņas iedzīvotājs

Nu visam jābūt zināmam. Tas ir tāds brīvas sabiedrības lakmusa papīrs. Pat ja cilvēki ir cienījami kā Baņonis – filmējās Tarkovska "Solaris". Tā ir hrestomātiska filma, es cienu šo aktieri. Vienlaikus arī nevaru šos cilvēkus ļoti nosodīt, vajag vērtēt katru situāciju atsevišķi. Nevar teikt, ka viņi visi ir vainīgi, ka viņi visi ir režīma līdzskrējēji.

Baņoņa dēls Raimunds tikmēr saka, ar tēvu dzīvoja līdz pa viņa nāvei, un ziņa par to, ka tēvs esot VDK aģents, viņu šokējusi.

Raimunds Baņonis

Man pirmā doma – bēgt no šejienes. Pavisam bailīgi šeit palicis dzīvot. Nezinu par ko, par tēvu dabūsi, par vectēvu, vēl kaut kas izlīdīs, ka kaut kā ne tā ir, ka ne tā izrunājies tajos laikos, kuri nebija nemaz tik vienkārši.

Nekādas čekas aģentu "raganu medības" Lietuvā gan nav sākušās, taču čekas pētnieks un Seima deputāts Arvīds Anušausks atzīst, ka sabiedrībā ir prasība pēc lielākas atklātības. Lietuvas valstij brīvprātīgi pieteikušies 1589 aģenti – viņu identitātes ir specdienestu noslēpums, taču ne visi ar to ir apmierināti.

Arvīds Anušausks

vēsturnieks, Lietuvas Seima deputāts

Un es nezinu, kā lai tiešām sabiedrībai izskaidro tā, lai visiem ir saprotams, ka šo cilvēku vidū nav politiķu. Jo ja cilvēks iet politikā, tad VDK dokumentus par viņu atslepeno. Taču to, kurš atzinās, nezina ne tikai Lietuvas sabiedrība, bet nezina arī Krievijas specdienesti. Krievijas Federālais drošības dienests nezina, kurš ir atzinies. Un pat ja Krievijas rīcībā ir informācija par bijušajiem VDK aģentiem, šos cilvēkus izmantot uzreiz kļūst sarežģītāk, jo Krievija nezina – ir vai nav šie cilvēki atzinušies. Ja cilvēks ir atzinies Lietuvai, tad kontakts ar viņu jau kļūst bīstams. Līdz ar to šī slepenā saraksta publicēšanā pirmām kārtām ir ieinteresēti Krievijas specdienesti.

Arī Genocīda izpētes centra vadītāja uzskata, ka politiķi pieņēmuši pareizus lēmumus, un atzinušos "čekas aģentu" vārdus jāpatur slepenībā.

Terēze Birute Burauskaite

Lietuvas Genocīda un pretošanās izpētes centra vadītāja

Ir tādi viedokļi, ka vajag publicēt arī šos vārdus. To nekādā gadījumā nedrīkst darīt, jo valsts ir apsolījusi, devusi savu godavārdu, ka šai informācijai jāpaliek noslēpumam, pretējā gadījumā šie cilvēki nebūtu atnākuši atzīties.Vienlaikus tie, kuri atnāca, sniedza arī ļoti būtisku informāciju Lietuvas Valsts drošības departamentam. Bija svarīgi zināt šos čekas darbības mehānismus arī no tiešajiem avotiem.

Tikmēr Latvijā lustrāciju neveica. Savukārt par "čekas maisu" nākotni un to, vai šos dokumentus drīkst rādīt sabiedrībai valdība lems šī gada rudenī – pēc tam, kad darbu būs beigusi VDK izpētes komisija. Latvijas komisijas vadītājs Kārlis Kangeris izteicies, ka publiski pieejamai jākļūst visai aģentu kartotēkai, un tai neesot nepieciešami vēsturnieku komentāri.