"Skarba, grūta, bet ar gaismu tuneļa galā" – Sandijs Semjonovs par Latvijas cietumu dzīvi
Cietumi ir slēgta pasaule, kuru ikdienā neredzam. Vismaz tie, kas nav saistīti ar kriminālo pasauli vai kuru tuvinieki nav kļuvuši par ieslodzījuma vietu iemītniekiem. Taču, lai arī cik ļoti vairums gribētu domāt, ka tas, kas notiek cietumos, uz mums – likumpaklausīgajiem un brīvībā esošajiem – neattiecas, patiesībā tas skar mūs visus. Cietums ir sabiedrības miniatūra, un vienas neuzmanīgas kļūdas dēļ jebkurš var nokļūt aiz žoga. Kāda ir dzīve tur? To centās noskaidrot žurnālists un producents Sandijs Semjonovs, kurš iespaidos dalās sarunā ar portālu "tv3.lv".
Dokumentālais raidījums "Dzīve aiz žoga" pēta Latvijas ieslodzījuma vietas, sešās epizodēs atklājot realitāti, kas slēpjas aiz cietuma žogiem. Dokumentālais stāsts ļauj ielūkoties sistēmā, kurā valda savi likumi, hierarhija un nerakstīti noteikumi, atklājot, kā šī vide patiesībā veido cilvēku likteņus.
Sandijs norāda, ka teju ikviens uz cietumiem skatās stereotipizēti – cilvēki negrib un pat baidās tur nokļūt. Ieslodzījums tomēr ir stāsts par brīvību, kas tiek zaudēta.
Un tomēr dienas beigās ieslodzītie arī ir tikai cilvēki, kuriem ir cilvēktiesības un pienākas pieklājīgi apstākļi, līdz ar to cietumiem Latvijā ir jāiet līdzi laikam, taču būtiski, lai ieslodzījums saglabā savu funkciju. Proti, tas ir sods. Cietumam joprojām ir jābūt vietai, pret kuru cilvēkiem ir bijība, nevis tas jāuztver kā sanatorija.
Daudzi ieslodzītie pēc soda izciešanas iznāk no cietuma un ir dusmīgi uz visu sabiedrību. Viņiem šķiet, ka tā ir nodarījusi pāri, ieslogot cietumā, lai tur sapūtu, kur, savukārt, citi ieslodzītie arī ir darījuši pāri. Iznākot ārā, ir sajūta, ka sabiedrība kaut ko ir parādā. Te sākas grūtākais darbs – ar sevi, lai aizvainojumu mazinātu un cietumā vairs neatgrieztos.
Vienlaikus ir arī tādi, kuri baidās atkal nokļūt brīvībā, jo cietums jau kļuvis par daļu viņu identitātes. Arī pati sabiedrība ne vienmēr ir palīdzoša, pretimnākoša un pieņemoša, proti, pasper soli pretim, lai atgriešanās brīvībā aizved uz pareizā ceļa.
Cik daudz vai maz mēs zinām par to, kas patiesībā notiek aiz žoga? Vai ieslodzītie, kas izvēlas izmantot resocializācijas programmu, tiešām vēlas mainīties? Vai sistēma kā tāda Latvijā iedod gana daudz, lai bijušo ieslodzīto atgriešanās sabiedrībā notiktu veiksmīgi? Kurš ir Sandija mīļākais Latvijas cietums? Un kāda tad ir dzīve aiz žoga? Klausies visu sarunu!
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
