Skolēnu zemā pilsoniskā kompetence var apdraudēt Latviju, brīdina pētnieki

Turklāt kopš 2009. gada situācija nav būtiski uzlabojusies, atstājot Latviju pēdējā vietā starp visām Baltijas jūras reģiona valstīm.

Par pilsoniski izglītotiem var atzīt tādus jauniešus, kuri izprot to, kā darbojas sabiedrība, kurā dzīvo un zina, kā viņi paši šo sabiedrību var ietekmēt. Piemēram, pilsoniski kompetents jaunietis zina, kā darbojas demokrātija, interesējas par vides aizsardzību, izprot, kādēļ medijiem jābūt neatkarīgiem no politiķiem un tā tālāk. Turklāt ne tikai zina, bet ir gatavs arī iesaistīties sev nozīmīgos procesos. Diemžēl Latvijā šādu skolēnu ir maz.

"Skolēni ir aktīvi vārdos, sociālajos tīklos, bet ne aktīvi darbībā. Šī te pasivitāte ir ļoti manāma. Tas sasaistās ar skolēnu zemo pilsoniskās kompetences līmeni, jo mums skolēni, kas ir ar augstu pilsoniskās kompetences līmeni, ir tikai 19%," saka pētījuma autore Ireta Čekse.

Salīdzinājumam – tepat kaimiņos Igaunijā augsti kompetenti šādos jautājumos ir 43% skolēnu. Turklāt kopš iepriekšējā līdzīgā pētījuma, kas notika 2009. gadā, Latvijas skolēnu pilsoniskā kompetence uzlabojusies pavisam nedaudz. Tā joprojām ir pati sliktākā starp Baltijas jūras reģiona valstīm.

"Ir svarīgi, lai skolēni par šo te līdzdarbotos. Lai šo te vidi, demokrātisko sabiedrību attīstītu tālāk, lai mūsu dzīve kļūtu labāka. Šī te līdzdarbošanās varbūt mūsu skolēniem ir mazāk nekā citu valstu skolēniem redzama," teic pētījuma autors Andrejs Geske.

Pētnieki gan atzīst, ka zināšanu un aktivitātes trūkumam nav viena konkrēta vaininieka. Gan valstij, gan skolotājiem, gan skolēnu vecākiem tam jāpievērš lielāka uzmanība, piemēram, vairāk iesaistot jauniešus interešu klubos un ārpusstundu aktivitātēs. Situāciju nelabojot, pilsoniski neizglītotie jaunieši pieaugot kļūs viegli manipulējami, piemēram, ar viltus ziņu palīdzību.

"Šis ir savā ziņā signāls, ka mums ir jādomā valsts drošības kontekstā, jo zems pilsoniskās kompetences līmenis korelē arī ar to, kāda mums nākotnē ir sagaidāma valsts drošība un skolēnu provizoriskā rīcība," norāda Čekse.

Pētnieki arī secinājuši, ka vidēji augstāks pilsoniskās kompetences līmenis bijis Rīgas, nevis lauku skolēniem. Pētījums izpaudās testa formā, un Latvijā tajā iesaistījās pusotrs simts skolu un vairāk nekā 3000 skolēnu un teju 2 tūkstoši viņu skolotāju.