"Smiltis ir pilnas ar tiem!" Daugavgrīvas pludmale piesārņota ar simtiem vates kociņu

Neatkarīgi no lielajām un sarežģītajām kanalizācijas ūdeņu attīrīšanas iekārtām vates salmiņi spēj tām šmaukt cauri. Vides aktīvisti norāda, ka nevajadzētu vainot SIA "Rīgas ūdens" attīrīšanas iekārtas, bet gan pašiem iedzīvotājiem jāmaina savi nelāgie ieradumi.

Vides aktīvisti šajā rudenī devās uz Daugavgrīvas pludmali, lai veiktu atkritumu auditu. To vidū bija arī LNT raidījuma "900 sekundes" moderatore Kristīne Garklāva.

"Šeit notiek zīmolu audits, un analizēsim, kādi atkritumi visbiežāk atstāti jūras krastā," norāda Garklāva. Tomēr izrādījās, ka biežāk sastopamajos atkritumos zīmolu noteikt nav vienkārši, jo uz plastmasas salmiņiem ražotāji nosaukumu neraksta.

Rūpīgāk paskatoties, mazie plastmasas salmiņi bija atrodami ik uz soļa.

"Pacel vienu, otru, trešo un pēkšņi saproti, ka tās smiltis ir pilnas ar viņiem," viena no talkas organizatorēm, "Zero Waste Latvia" valdes locekle Mairita Lūse, norāda, ka pludmalē atrasto salmiņu skaits bija pārsteidzošs, stundas laikā viņi salasīja vairāk nekā 600 gabalu.

"Tas, ko mēs negaidījām, bija lielais ausu kociņu daudzums. Ja esam lasījuši atkritumus arī citās pludmalēs, tad tieši Daugavgrīvā, apstājoties un ieskatoties tajās tīrajās smiltīs, viņu varēja ieraudzīt," norāda Lūse.

Netālu atrodas attīrīšanas stacija "Daugavgrīva", tāpēc talkas dalībnieki izsaka minējumu, ka lielais vates kociņu skaits pludmalē ir izskaidrojams ar attīrīšanas iekārtu tuvumu.

"Noteikti lielāko daļu ausu kociņu šāda sistēma aiztur, bet nedomāju, ka tiek aizturēti visi kociņi, un kādi noteikti izslīd cauri. Tā noteikti nav "Rīgas ūdens" vaina, jo šāda problēma pastāv visā pasaulē," saka Lūse.

"Daugavgrīvas" attīrīšanas iekārtās Rīgas kanalizācija nonāk no divām caurulēm. Te gāžas viss, kas vien nonācis izlietnēs, vannās, dušās un podos. Tālāk sākas sarežģīts attīrīšanas process, pirmos atdala lielākos atkritumus, kam normāli vajadzētu nonākt "Getliņu" izgāztuvē, nevis ūdens attīrīšanas iekārtās.

Attīrīšanas iekārtu direktors Māris Zviedris norāda, ka diennaktī ar dažādiem nešķīstošiem mēsliem tiek piepildīts viens konteiners.

"Mēs katru dienu apmēram 10 tonnas izceļam ārā higiēnas preces, izlietotas lietas kaut kādas, kuras nejauši vai arī neapzināti tur nonākušas. Un šinī gadījumā mēs runājam par tiem ausu kociņiem, plastmasas, kuriem pavisam noteikti tur nevajadzētu būt," saka Zviedris.

Rīgas kanalizācijas attīrīšanas iekārtās katru dienu nonāk tonnām dažādu nepiemērotu lietu, tostarp jau minētie vates kociņi. Taču jāatceras, ka podā drīkst mest tikai tās lietas, kas viegli šķīst ūdenī.

Labā ziņa, ka 2021. gadā plastmasas kociņu ražošana tiks aizliegta, tos nāksies aizstāt ar kādu materiālu, kas dabā viegli sadalās. Taču tik un tā arī jaunos vates salmiņus vajadzētu mest cieto atkritumu konteinerā.