Sociālā darbiniece glezno bāreņus ar funkcionāliem traucējumiem, lai stāstītu par viņu ikdienas grūtībām
"Uzskatu, ka katram bērnam jādzīvo ģimenē," bruņojusies ar šādu apņemšanos, sociālā darbiniece Ēstere Zemīte, liekot lietā mākslinieces talantu, vērš sabiedrības uzmanību bāreņiem ar bērni ar funkcionāliem traucējumiem, kuri nedzīvo ar mammu un tēti, bet gan aprūpes centrā.
Ēstere ikdienā darbojas ar aprūpes centra bērniem un glezno viņu portretus, lai gleznas apkārtējiem cilvēkiem stāsta un atgādina par mazajiem Latvijas iedzīvotājiem.
Bērnu acis, tas ir tas, ko varam aplūkot ar mākslinieces un sociālās darbinieces Ēsteres Zemītes palīdzību. Šie bērni, kā jau norādīja māksliniece, parasti sastopot svešas acis, ātri vien novērš savējās.
Ēstere aprūpes centra Rīgā, Kapseļu ielā, bērnus ar funkcionāliem traucējumiem gleznot sāka šā gada pirmajā pusē. Centrā Ēstere strādā kopš 2018. gada. Viņa stāsta, ka ideja veidot gleznu sēriju atnāca pamazām, kā vēlme palīdzēt šiem bērniem nonākt ģimenē.
"Tāpēc gribu viņus parādīt, ienest sabiedrībā, aicināt sabiedrību par viņiem domāt un rast risinājumu, meklējam kopā, kā mēs varam viņiem nodrošināt ģimenes," saka Ēstere.
Kopumā centrā pašlaik mitinās 34 bērni, Ēstere ir uzgleznojusi 15 no viņiem. Viens no gleznotajiem bērniem jau atradis ģimeni, tas ir tiešām priecīgs notikums.
"Es uzskatu, ka šiem bērniem ir jābūt ģimenēs, neņemot vērā, ka viņiem ir smagi funkcionāli traucējumi. Vispār nesaprotu, kāpēc tas ir vēl jautājums par to, jo visiem bērniem ir jābūt ģimenēs," bilst Ēstere.
Kapseļu ielas aprūpes centrā pēdējos vairāk nekā divos gados ir veikti būtiski uzlabojumi. Pašlaik gan eksperimentāli, bet jau ir uzbūvēti divi atsevišķi dzīvokļi, kur audzinātāja ar vairākiem bērniem dzīvo kā ģimene, audzinātāju tur dēvē par mammu. Projekts jau sniedz augļus, bērni kļūst atvērtāki un kustīgāki.
Tomēr Latvijā joprojām saglabājas problēmas, kas nav atrisinātas. Pirmkārt, jau daudziem aprūpes centra bērniem vecāki ir dzīvi.
"Viņi patiesībā ir bijuši spiesti to darīt, viņiem tā ir ļoti sāpīga izvēle," saka Ēstere. Vecākiem nepieciešams palīgs, cilvēks, kurš var pieskatīt bērnu mājās un arī ārpus mājas. Arī vispārizglītojošās skolās bērnu ar funkcionāliem traucējumiem integrācija notiek ļoti lēnām.
"Tas ir vajadzīgs vecākiem, lai viņi var turpināt strādāt, lai viņi var atvilkt elpu," bilst Ēstere.
Neatkarīgi no daudzajiem trūkumiem Latvijā ir cilvēki, kuri gatavi uzņemties atbildību. Aizvadītajos divos gados no Kapseļu ielas aprūpes centra adoptēti 11 bērni. Ēstere Zemīte cenšas, lai ģimenes atrod iespējami vairāk bērnu. Tāpēc jau tiek domāts par gleznu izstādi.
