Latvijā šodien svin rudens un ražas svētkus Miķeļus

Latviešu folklorā Miķeļdienu vēl mēdz saukt par Apjumībām, Appļāvībām vai Jumja dienu. Savukārt Miķeļdienas gadatirgus senajiem latviešiem bija iespēja paskatīties, kā citu ciemu ļaudīm bija veicies ar ražu, kā arī padižoties ar savu. Tiesa gan dziesmās šie svētki nav plaši apdziedāti.

LU asociētais profesors, etnomuzikologs, komponists Valdis Muktupāvels:

Ja mēs palūkojamies uz gadskārtu ieražu dziesmām, to akadēmiskais krājums kopumā ir apmēram pusotrs tūkstotis melodiju visā Latvijā. Jāņu dziesmām ir aptuveni 1,1 tūkstotis melodiju, savukārt Miķeļdienas melodijas ir uz vienas vai uz abu roku pirkstiem saskaitāmas – tātad, to nav vairāk par desmit.

Ar Miķeļdienu sākas arī Veļu laiks, kas noslēdzas Mārtiņos. Beidzoties aktīvajiem lauku darbiem ārā un iestājoties tumšajiem vakariem, senlatvieši varēja veltīt brīžus arī apcerīgām tēmām.

Agrāk Miķeļdienā pēc dabas zīmēm mēģināja izteikt prognozes arī par gaidāmo laiku. "Spriežot pēc tā, cik mums ir daudz pīlādžu, varētu būt daudz sniega," norāda folkloriste Gunta Saule.

Kāds cits Miķeļdienas ticējums vēsta – ja Miķeļdiena un tās nakts ir miglaina, tad būs laba vasara. Savukārt, ja tā ir sausa un auksta – tad tajā būs slikti laukapstākļi. Savukārt lietus Miķeļos nozīmē, ka būs silta ziema.