Šogad sarukusi cilvēku interese par pirotehniku. Karš ir viens no iemesliem

Ja salīdzinām ar situāciju iepriekšējos divos gados, šā gada izskaņā oficiālajās tirdzniecības vietās pieprasījums pēc pirotehnikas ir sarucis 2 – 2,5 reizes, – lēš Neatkarīgo pirotehniķu asociācijas (NPA) vadītājs, SIA "Petarde Ltd" dibinātājs Jānis Nutovcs. "Es teiktu, ka pieprasījums ir arī mazāks nekā pirmspandēmijas laikā."

Pieprasījuma samazinājumu novērojis arī pirotehnikas izplatīšanas uzņēmuma SIA "Aldi" valdes loceklis Arvis Zābergs: "Pēc sadarbības partneru aktivitātes, kuriem piegādājam pirotehniku, varam spriest, ka procentuāli pieprasījums tomēr ir mazliet sarucis."

Nozares pārstāvji gan atzīmē, ka gala secinājumus izdarīt vēl pāragri, jo tieši gada pēdējās dienas ir noteicošās – pēdējā brīdī pirotehnikas tirdzniecība norit visaktīvāk.

Kara bēgļi, pirktspēja un ceļošana

Vērtējot iemeslus, kāpēc daļa cilvēku, iespējams, tomēr šogad atteikušies no pirotehnikas iegādes un izmantošanas, gan Nutovcs, gan Zābers sarunā min trīs apstākļus:

• karš Ukrainā un kara bēgļu uzturēšanās Latvijā;
• vispārējais dzīves dārdzības pieaugums un pirktspējas samazināšanās;
• Jaunā gada sagaidīšana ārpus Latvijas.

"Augstu vilni šogad sit arī nelegālā pirotehnikas tirdzniecība. Ar attiecīgiem piedāvājumiem ir pilni sociālie tīkli," piebilst nozares asociācijas vadītājs, sakot, ka NPA šajā jomā lūgusi arī Valsts policijas atbalstu.

Arī pirotehnika kļuvusi dārgāka

Tirgotāji salīdzina, ka arī pirotehnikas cenas gada laikā augušas par 20 – 30 procentiem. "Mēs janvārī veicam pasūtījumu, bet to piegādā tikai gada beigās. Līdz ar to gan transportēšanas izmaksas ir palielinājušās, gan elektrības rēķini mums pašiem ir pieauguši," cenu pieaugumu pamato Zābers.

Piemēram, vidēja lieluma mājas uguņošanas variants – 49 divdesmit milimetru diametra šāviņi, kas pērn maksāja 25 eiro, šogad nopērkami jau par 30 eiro. Stabila 36 šāviņu kārba, kas pagājušajā gadā maksāja 30 eiro, šogad  – 35 eiro.

"Jāņem vērā, ka pirotehniku neražo ne Latvijā, ne Eiropā," cenu kāpumu skaidro Nutovcs. "Visa pirotehnika – arī kvalitatīvā zviedru un vācu – nāk tiešā ceļā no Ķīnas rūpnīcām, tikai uzlīmes ir atšķirīgas."

Ķīna šī gada laikā pirotehnikas produkcijas cenu esot cēlusi par 10%. Lielākas izmaksas pirotehnikas izplatītājiem radījušas arī valūtu svārstības. "Dolārs šogad bija ļoti spēcīgs un iepirkumu brīžos mums pašiem nācās pirkt dolāru par 97 eiro centiem. Līdz ar to valūtas svārstības pirotehnikas cenai piemeta vēl 10 – 15 procentus," atzīmē asociācijas vadītājs.

Viņš piebilst arī par transportēšanas izmaksu sadārdzinājumu: "Ja pirmspandēmijas laikā vienas kravas nogādāšana no Āzijas līdz Latvijai maksāja aptuveni 10 000 eiro, pandēmijas laikā šīs izmaksas uzskrēja līdz 40 000 eiro. Pašlaik uz valūtas svārstību rēķina tās tikai nedaudz atkāpušās."

Ja nav salūta, uguņos paši?

Vērtējot vairāku pašvaldību lēmumu šogad atteikties no Jaunā gada svētku salūta, NPA vadītājs teic: "Mani mulsina fakts, ka publiskajā telpā izskan informācija, ka lielās pašvaldības par to ir vienojušās, bet nav uzskatījušas par vajadzīgu šo vienošanos izrunāt arī ar pašu nozari. Vai tas ir korekti? Un kura būs nākamā nozare, par kuras pakalpojumu vai produkcijas neizmantošanu būs šāda vienošanās?"

Vienlaikus asociācijas vadītājs atzīst, ka lielus zaudējums nozares uzņēmumiem pašvaldību atteikšanās no svētku uguņošanas nerada. Piemēram, viens no lielākajiem pirotehnikas uzņēmumiem "Petarde Ltd" esot maksimāli pārorientējies uz mazumtirdzniecību. Kā skaidro Nutovcs, tas darīts gan Covid, gan pašvaldību untumu, gan citu  iemeslu dēļ.

Līdz ar to uzņēmuma kopējā gada apgrozījumā uguņošanas pakalpojumi veido tikai aptuveni 10 procentus. "Labi, būs mums dažu procentu kritums, jo nav šo dažu lielo pašvaldību pasūtījumu, bet daudz vairāk izjūtam kritumu pirotehnikas mazumtirdzniecībā," piebilst uzņēmuma dibinātājs.

Līdzīgi spriež arī SIA "Aldi" pārstāvis Zābergs: "Mūsu kompānija vairāk ir vērsta uz pirotehnikas tirdzniecību. Līdz ar to mūs maz ietekmē tas, ka pilsētas atsakās no salūta. Ir pirotehniķi, kuri tieši specializējas uz lielajiem salūtiem un pasākumu uguņošanu, uz tiem tas varētu atstāt lielāku iespaidu."

Kā piebilst uzņēmējs, iespējams, būs cilvēki, kas paši pirks pirotehniku, jo nebūs lielās uguņošanas. Viņš gan piebilst, ka dažkārt tomēr cilvēkiem ir svarīgi baudīt krāšņāku un lielāku profesionālu uguņošanu.

Ja pērk, tad izvēlas "augstāk un skaļāk"

Kā viens no būtiskiem argumentiem, kādēļ daļa pašvaldību atteikušās no Jaungada uguņošanas, ir Latvijā uzņemtie kara bēgļi no Ukrainas, kuriem salūta zalves varētu raisīt nepatīkamas izjūtas un satraukumu. NPA vadītājs uzskata, ka daļēji šāds lēmums varētu būt pamatots.

"Pats esmu runājis ar kara bēgļiem. Cilvēki teikuši, ka viņiem nepatīk, piemēram, lidmašīnu rēkoņa. Iespējams, ka lielā uguņošana, kur tiek izmantoti jaudīgāki šāviņi un kas tiek šauti lielākā augstumā, no kā tiešām nodreb logu rūtis pāri visai pilsētai, var atsaukt nepatīkamas izjūtas," spriež Nutovcs.

Tomēr, viņaprāt, parastas raķetes zalves paukšķis gan nekādā veidā nesaistās ar karu.

"Veikalos ir arī speciāli pirotehnikas produkti, kas nerada troksni, piemēram, dzirksteļu strūklas. Tomēr, kā esmu novērojis, cilvēki pirotehnikas veikalos praktiski neizvēlas šādus izstrādājumus. Tiem, kas pirotehniku iegādājas, pamata uzstādījums ir, lai būtu augstāk un skaļāk."