Šogad savairojušās ne tikai invazīvo, bet arī vietējo kailgliemežu sugas

Latvijā mīt daudzas kailgliemežu sugas, vairākas no tām arī kādreiz bijušas invazīvas. Taču Latvijas daba pie tām jau ir pieradusi, un līdz šim viss esot bijis līdzsvarā. Bet ne šogad.

Šogad tiek ziņots par to, ka ir savairojušās ne tikai invazīvo, bet arī vietējo kailgliemežu sugas, kas stipri apbēdina sēņotājus.

Dabas aizsardzības speciālisti pie visas vaino klimata sasilšanu. Tai turpinoties, vietējiem iedzīvotājiem jāsagatavojas nopietnai cīņai ar kailgliemežiem.

"Ja aukstās ziemas, šie ekstremāli aukstie sali, kailsala ziemas bija viens no limitējošiem faktoriem šo gliemežu izplatībā, tad, protams, ziemām kļūstot siltākam, temperatūrai nenoslīdot zem mīnus grādiem, ir lielākas iespējas pārziemot, un lielākas problēmas mūsu dārziem un dabai kopumā," norāda Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Andrejs Svilāns.

Bet ienaidnieks numur viens – ir Spānijas kailgliemezis, kas šovasar Latvijā konstatēts jau vairāk nekā 100 vietās. Tieši tāpēc Dabas aizsardzības pārvalde šobrīd nosūtījusi pašvaldībām aicinājumu pa ziemu sagatavoties nopietnai cīņai ar kailgliemežiem.

"Mēs varam, protams, izlikties par beigtiem, mēs varam teikt, ka tā ir kaut kāda cita problēma, bet ne mūsējā, bet, ticiet man, tā būs mūsu problēma gan dārzos, šie gliemeži iznīcinās ražu. Gan arī, protams, mums Dabas aizsardzības pārvaldei ir bažas par to, ka, nonākot upju ielejās, nonākot daudzos aizsargājamos biotopos, ietekmēs vietējo gliemežu populāciju, un otrs viņi mēdz grauzt visu. Pat savu sugas brāļu līķīšus," skaidro Svilāns.

Pašlaik arī tiek strādāts pie tā, lai iekļautu Spānijas kailgliemezi invazīvo sugu sarakstā, kam būtu jāveicina intensīvāka cīņa ar šo sugu.