Uz saturu

Stradiņa slimnīcas mediķi varētu apsvērt iespēju atkal piedalīties protesta akcijā

Noslēgusies ārstu un medmāsu protesta akcija. Jūlijā mediķi slimnīcās atteicās strādāt normālo pagarināto darba laiku.

2017. gada 31. jūlijā 19:01

Vērā ņemamus rezultātus nav izdevies sasniegt, jo solījumi par finansējuma palielināšanu nozarei pagaidām neesot nostiprināti likumā. Tikmēr vienā no valsts prestižākajām ārstniecības iestādēm – Stradiņa slimnīcā – mediķi apsver iespēju turpināt protestus.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Mediķu arodbiedrības protestā normālo pagarināto darba laiku atteicās strādāt aptuveni 1000 medmāsu un ārstu visā Latvijā. Visvairāk Vidzemes slimnīcā. Protests ietekmēja darbu arī Rīgas slimnīcās.

Vidzemes slimnīcā jūlijā virsstundas nestrādāja 200 mediķu, Stradiņa un Bērnu slimnīcā aptuveni 140. Citās ārstniecības iestādēs iesaiste protestā bija mazāka. Atsakoties strādāt virsstundas, mediķi demonstrēja, ka vairs nav gatavi darboties krīzes režīmā bez papildu samaksas.

Valdis Keris
Mediķu arodbiedrības vadītājs

Ir bijis jāatsaka daudz operāciju, – plānveida. Jāatsaka izmeklējumus, konsultācijas. Ne visi pacienti ar to ir bijuši apmierināti, ir draudējuši mediķus pat uz Sibīriju aizsūtīt.

Stradiņa slimnīcā atzīst, ka pēc protesta situācija saglabāsies dramatiska. Zemā atalgojuma dēļ slimnīcā pietrūkst medmāsu. Tās, kuras strādā, ir pārstrādājušās, jo pacientiem netiekot atteikts. 10. augustā slimnīcā mediķi spriedīs, kā rīkoties turpmāk.

Sarmīte Plūme
Stradiņu slimnīcas arodorganizācijas vadītāja

Līdz tam 10. augustam es mēģināšu ar dažiem cilvēkiem vēl tikties un painteresēties, kāds ir viņu viedoklis. Man personīgi noteikti negribas, lai sāktos kaut kādas nekārtības. Sarunu ceļā tas būtu visnormālākais, bet arī valdībai ir jāieklausās.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Protesta rīkotāji uzskata, – nav arī tā, ka neko nav izdevies sasniegt. Veselības ministrija apņēmusies pakāpeniski atcelt prasību strādāt virsstundas bez papildu samaksas. Valdība publiski apņēmusies līdz 2020. gadam veselības nozarei piešķirt finansējumu 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta. Ministrijā arī sola paaugstināt mediķiem algas. Arodbiedrība pieprasa visiem šiem solījumiem piešķirt likuma spēku. Ministrijā atbild, – likumprojekts veselības aprūpes finansēšanai top.

Kārlis Ketners
Veselības ministrijas valsts sekretārs

Likumprojektā iespējams iestrādāt par šiem pašiem 4% no IKP, var diskutēt par atalgojuma grafiku.

Veselības ministrijas galvenais ierēdnis uzskata, ka mediķu atteikšanās strādāt virsstundas vērā ņemamus sarežģījumus slimnīcu darbā neradīja.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm