Sveicam! Šodien apaļa jubileja spilgtākajai Latvijas prezidentei Vairai Vīķei‑Freibergai!
Kas ir tā Vaira Vīķe-Freiberga? – jautājums, ko 1999. gada 17. jūnija vakarā tūlīt pēc ievēlēšanas par prezidenti uzdeva liela daļa apmulsušās sabiedrības. Tikai retais bija dzirdējis par trimdas latvieti, profesori un latvju dainu pētnieci. Taču turbo ātrumā viņa kļuva par politisko dzinējspēku. Vēloties būt tuvāk tautai, tā paša gada 18. novembrī viņa iedibināja tradīciju Valsts prezidentam klātienē uzrunāt Latvijas iedzīvotājus.
"Un, ja kaut kas mums nepatīk pie šīs valsts, tad jāpatur prātā, ka visi esam līdzatbildīgi par to, kas šeit notiek," uzrunā sacīja toreizējā prezidente.
Vaira Vīķe-Freiberga ir spilgtākā no Latvijas prezidentiem, kas sabiedrības milzu mīlestību izpelnījās ar inteliģenci, enerģiju un trāpīgiem vārdiem pareizajā laikā. Viņai bija liela loma Latvijas uzņemšanai Eiropas Savienībā, jo spēja mobilizēt politiķus un ierēdņus tomēr saņemties īstenot vajadzīgās reformas.
V. Vīķes-Freibergas redzamā rosība ārpolitiski, mērķtiecīgā draudzība ar ASV un spēja pārliecināt amerikāņus par Latvijas gatavību rezultējās arī ar Latvijas uzņemšanu NATO.
Kā prezidente viņa būtiski stiprinājusi nācijas pašapziņu, iedvesmojot latviešus pacelt galvu; ir drosmīgi kritizējusi un nosodījusi Latvijas nelabvēļus.
Vaira Vīķe-Freiberga bieži starptautiski skaidroja Latvijas smago vēsturi un vairākkārt aicinājusi Krieviju atzīst Baltijas valstu okupāciju.
Amatā viņa bija divus prezidentūras termiņus, pieredzot sešus premjerus, taču tikai īsi pirms pilnvaru beigām V. Vīķe-Freiberga asāk sāk vērsties pret iekšpolitiskām nebūšanām. Visskaļākā bija drošības likuma grozījumu apturēšana, lai nepieļautu politekonomisko varu pār valsts specdienestiem oligarhu interesēs.
Vairums iedzīvotāji lepojās ikreiz, redzot V. Vīķi-Freibergu līdzās blakus pasaules līderiem, un viņas globāli novērtēta harisma ierindoja starp pasaules ietekmīgākajām sievietēm. Pēc prezidentūras beigām uzskatīta arī par ticamāko kandidāti pat uz ANO ģenerālsekretāra amatu. Tiesa gan, prezidentūras pēdējo dienu tā laika politiķi padarīja V. Vīķei-Freibergai visai neveiklu. Pēc runas no Saeimas tribīnes parlamenta priekšsēdētājs Indulis Emsis nepateica ne paldies V. Vīķei-Freibergai par kalpošanu Latvijai, ne arī kāds pasniedza ziedus.
Taču tajā pašā dienā reaģēja tauta. Ziedu jūra kā tautas mīlestības apliecinājums viņu sagaidīja Turaidā, Dainu kalnā, kur Vaira Vīķe-Freiberga pavadīja prezidentūras izskaņu.
Arī pēc aiziešanas no aktīvās politikas Vaira Vīķe-Freiberga nav zaudējusi asumu un ļoti tieši, reizēm skarbi komentē Latvijas iekšpolitikā notiekošās nebūšanas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
