"Tie nebija nekādi paipuisīši, tie bija nopietni vīri, kas zināja, uz ko viņi gāja!" Ziemassvētku kaujām – 101
Pirms 101 gada Tīreļpurvā Pirmā pasaules kara laikā vairākas dienas risinājās vērienīgas un nežēlīgas kaujas – savā starpā cīnījās vācu un krievu spēki. Vienlaikus par Latviju un Rīgu cīnījās arī latviešu strēlnieki.
Strēlnieki par savu bezbailību iemantoja lielu atzinību un cēla arī latviešu nacionālo pašapziņu. Brīvības cīņu dalībniekus pirmdien, 8. janvārī, godināja Brāļu kapos, kur daudzi no viņiem atdusas.
Ziemassvētku kaujas vēsturē iegājušas kā ļoti sīvas un asiņainas, taču tajās dzima arī latviešu strēlnieku leģenda – latviešu kaujas vienības tolaik parādīja lielu varonību, par to rakstīja pat rietumvalstu presē. Ziemassvētku kaujas bija vienas no vērienīgākajām Latvijas teritorijā Pirmā pasaules kara laikā – tās notika starp vācu un krievu armijas daļām. Krievu rindās cīnījās astoņi latviešu strēlnieku pulki. Vairākas dienas strēlniekiem milzu salā, daždien tas sasniedza pat -36 grādus, nācās piedalīties kaujās. Latviešu vīru izturība pēc kaujām tika tuvāk un tālāk cildināta, un turpmāk par strēlniekiem runāja kā par ļoti spējīgiem un bezbailīgiem.
Latviešu strēlnieki saprata, ka viņi ir savs spēks un viņi nākotnē varēja izvest Latvijas brīvības cīņas utt. Ziemassvētku kaujas ir atsperes punkts. Ja ir apņemšanās un ticība savam uzdevumam, var darīt jebko.
Vēsturnieki šīs kaujas vēlāk raksturojuši kā pavirši plānotas, taču strēlniekiem bez artilērijas atbalsta izdevās pārraut vācu fronti Lielā Tīreļpurva apkaimē un izlauzties cauri nocietinājumiem, nokļūstot līdz Ložmetējkalnam. Šīs kaujas paņēma daudzu strēlnieku dzīvības, taču vienlaikus tās bija apliecinājums latviešu spējai aizstāvēt savas intereses ar militāra spēka palīdzību un tās cēla tautas nacionālo pašapziņu.
Atkārtošu viena strēlnieka vārdus. Tie nebija nekādi paipuisīši, tie bija nopietni vīri, kas zināja, uz ko viņi gāja.
Kaujas norisinājās 1916. gada Ziemassvētku laikā pēc vecā stila jeb no 1917.gada 5. janvāra līdz 11. janvārim pēc jaunā stila. Lai godinātu kaujās kritušos, katru gadu šajā laikā svecīšu gājienā dodas šodienas valsts aizstāvji. "Mūsu tauta paļaujas uz mums, mēs esam viņu cerība. Mēs, karavīri, esam tautas bruņas. Katrs mūsu zaudējums ir tautas zaudējums. Katrs mūsu prieks un uzvara ir arī tautas prieks," pasākumā sacīja NBS kapelāns Raimonds Krasinskis.
Ziemassvētku kaujas atnesa latviešu strēlniekiem spējīgu karotāju slavu, bet arī milzīgus zaudējumus – dzīvības zaudēja aptuveni 9000 kareivju.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
