Tiesībsargs: Sociāli atbildīgas valsts pienākums ir nodrošināt apstākļus, lai ikvienam būtu iespēja dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi
Vai 64 eiro apmērā valsts noteiktais garantētais minimālo ienākumu līmenis atbilst Satversmei? Tas kļūs zināms uzreiz pēc Jāņiem, kad gaidāms Satversmes tiesas spriedums. Labklājības jomā nozīmīgā prāva sākta pēc tiesībsarga pieteikuma.
Ja iedzīvotāju ieņēmumi nesasniedz 64 eiro mēnesī, pašvaldības izmaksā pabalstu, lai trūkstošo starpību segtu. Tātad šo atbalstu saņem vistrūcīgākie, kuru ienākumi ir niecīgi vai to nav vispār.
Garantētā minimālā ienākuma pabalsts gadā tiek izmaksāts ap 20 000 iedzīvotāju. Tā vidējais apmērs ir 42 eiro, kas vidēji maksāts pusgadu.
Tiesībsargs Juris Jansons uzskata, ka minimālo ienākumu līmenis noteikts nesamērīgi zems, tāpēc viņš vērsies Satversmes tiesā, kas lietu turpina izskatīt videokonferences režīmā.
"Apstrīdētā norma neatbilst sociāli atbildīgas valsts principam un cilvēka cieņas principam. Kā jau esmu norādījis, sociāli atbildīgas valsts pienākums ir radīt tādus apstākļus, lai ikvienam Latvijas iedzīvotājam būtu iespēja dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi, kas ietver sociālās palīdzības sniegšanu pamatvajadzību nodrošināšanai, ja tas ir nepieciešams," norāda Jansons.
Tiesībsargs tāpat vērš uzmanību, ka minimālā atbalsta apmērs nav balstīts nekādos ekonomiskos aprēķinos, bet noteikts politiskas vienošanās rezultātā pēc atlikuma principa: "Latvijā pastāv nevis sociālās palīdzības sistēma, bet sociālās palīdzības haoss, kā to ir novērtējusi Valsts kontrole. Manuprāt, ar šo argumentu vien pietiek, lai atzītu, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmei."
Runājot valdības vārdā, tiesībsargam iebilst Labklājības ministrijas pārstāve Elīna Celmiņa, norādot, ka iedzīvotājiem ir pieejami dažādi pabalsti.
"Ieviešot sociālās drošības sistēmu, kas sastāv no trim daļām, proti, sociālās apdrošināšanas, valsts sociālajiem pabalstiem un pašvaldību sociālās palīdzības, tiek nodrošinātas personas tiesības uz Satversmes 109. pantā noteikto sociālo nodrošinājumu," saka Celmiņa.
Līdz ar to tiesībsarga sūdzību valdība uzskata par nepamatotu.
"Ministru kabinets lūdz Satversmes tiesu atzīt apstrīdēto normu par atbilstošu Satversmei," norāda Celmiņa.
Satversmes tiesa otrdien ir noslēgusi lietas izskatīšanu, un 25. jūnijā pasludinās spriedumu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
