Tūkstošiem kanalizācijas aku vāki ir bīstami ceļu satiksmei

Autoatslēdznieks Edgars Neimanis regulāri labo spēkratus, kas iebraukuši iegrimušajos aku vākos. Ilgstoša braukāšana pāri šādām bedrēm izraisa stiprus bojājumus ritošai daļai.

Apdrošinātāji no autoīpašniekiem, kam ir Kasko apdrošināšana, gadā saņem 100 pieteikumus no autovadītājiem, kuri ir iebraukuši šādā kanalizācijas aku vākā. Autoservisu izmaksas vidēji ir 500–800 eiro.

Tikai galvaspilsētā vien atrodas desmitiem tūkstošu aku vāki. Pazemes komunikāciju valdītāju ir daudz, piemēram, uzņēmumam Rīgas ūdens pieder 45 000 vāku. Problēmu atzīst arī šis uzņēmums. Kvalitāte vākiem ir dažāda, tāpēc Rīgas ūdens ir pieņēmis konkrētus standartus kādām kvalitātes prasībām tiem ir jāatbilst.

Šim viedoklim, ka būvnieki bieži vien uzstāda ne īpaši kvalitatīvus vākus, piekrīt arī būveksperti. Pēc pētnieka Viktora Haritonova domām, par to, ka uz ceļa iegrimušie vāki, ir atbildīgi konkrēta ceļa projektētāji un būvnieki. Bojātie vāki tiek apzināti. To tehnisko stāvokli regulāri pārbauda, stāsta Rīgas domes Satiksmes departamentā.

Šogad tādu gadījumu ir bijis 45. Šāda prakse, cer Satiksmes departamentā, piespiedīs būvniekus izmantot labākas kvalitātes būvmateriālus, un aku vāki tik ātri nenosēdīsies. Viena vāka garantija ir 2-3 gadi, kas ir nepietiekams laiks, tam noteikti jābūt garākam, uzskata eksperti. Tikmēr autovadītāji, lai nesabojātu savu automašīnu, bieži vien spiesti pārvietoties pa ceļu kā šaha laukumā – un tas satiksmes drošību pavisam noteikti neuzlabo.

Skaties video!