Turpina atjaunot vienu no Latvijā lielākajām nacionālo partizānu apmetnēm
Balvu pusē atrodas nacionālo partizānu apmetne Stompaku purvā, par kuru vietējā pašvaldība saka – tā vismaz vienreiz ir jāapmeklē katram latvietim. Otrā Pasaules kara izskaņā te vēl mājoja cerības par neatkarīgu valsti un tika organizēta salīdzinoši plaša pretošanās kustība. TV3 Ziņas skaidroja, kā Stompaku purvā plānots saglabāt brīvības cīnītāju piemiņu.
Vēl pirms dažiem gadiem piekļūt Stompaku purva salām varētu tikai kārtīgā ziemā, kad caursaltu zemesedze. Pirms trim gadiem visbīstamākajās vietās uzliktas koka laipas.
Gides Ritas Gruševas vadībā mērojam ceļu uz vietējo Nacionālo partizānu kādreizējo apmetnes vietu.
Pavisam Stompaku purvā bija 24 bunkuri. Patlaban viens ir atjaunošanas procesā.
"Ceram atjaunot vēl pāris bunkurus, tas ir komandiera bunkurs, tas ir dzīvojamais bunkurs, kas ir šis, kā arī dažus vēl citus. Šeit ir jābūt katram latvietim, lai izjustu šo atmosfēru, kā ir vietā, kur dzīvoja cilvēki, kuri cīnījās par savas valsts neatkarību. Šeit ir jābūt katram latvietim, lai izjustu šo atmosfēru, kā ir vietā, kur dzīvoja cilvēki, kuri cīnījās par savas valsts neatkarību," stāsta Viļakas novada muzeja vadītāja Rita Gruševa.
Nedaudz vēstures. 1944. gada vasarā Latviju atkārtoti okupē Padomju Savienība. Šādam notikumu pavērsienam netrūka atbalstītāju, taču bija dzīva arī neatkarības ideja.
Tā paša gada nogalē tiek dibināta "Latvijas Nacionālo Partizānu Apvienība", kas apmetas Stompaku purvā. 1945. gada martā nometnei uzbruka. Kritušie abās pusēs, taču partizāniem izdevās no aplenkuma iziet.
Padomju laikā gan vieta, gan notikumi tika noklusēti. Pirmo no bunkuriem sāka atjaunot šogad. Daļu finansējuma, darbu turpināšanai nākamgad, pašvaldība saņēmusi no valsts budžeta.
"Parādīt to, ka šajā vietā cilvēki ne labprāt gāja, bet kam bija jānotiek, lai ziemā dzīvotu bunkuros. Tie nebija tikai karavīri. Tur ir dienests, pienākums, Kāpēc sievietes, bērni gāja tur un dzīvoja. Kas mudināja tur būt."
Nezinātājam vieta var daudz neko neizteikt. Daba dara savu un kādreizējie bunkuri, kuri deva patvērumu līdz pat 360 cilvēkiem, atgādina aizaigušas bedres.
Ko un kā saglabāt, ko atjaunot, patlaban rekomendāciju veidā pašvaldībai izstradā vēsturnieks Zigmārs Turčinskis. Viņš paredz, ka visu atjaunot un uzturēt var arī neizdoties.
"Redziet, ja tur dzīvo partizāni vai armija, tā nav problēma. Pie ieejas tiek izrakta padziļinājuma bedre un viens cilvēks visu laiku smeļ ārā ūdeni. Karaspēks var ierakties arī purva vidū. Nav problēmu. Jautajums, ko no visa varam atjaunot. Tas ir līdzīgi kā ar pilīm vai drupām – cik atjaunot, lai radītu ko jaunu un kurā brīdī atjaunošana pārvēršas par postīšanu. Radīt vēsturisko, starp, ko vajag saglabāt un atjaunot."
Patlaban skaidrs, ka būs vismaz divi atjaunoti bunkuri. Informatīvās norādes pie pārējiem. Starp ieteikumiem jaunas laipas.
"Ir plānā izveidot apļveida pastaigas maršrutu, lai nebūtu, kā tagad, kad nāc pa vienvirziena ceļu un vari apiet apkārt un iegūt informāciju," stāsta gide Rita Gruševa.
To, cik bunkuru galu galā izdosies atjaunot, patlaban nav zināms. Taču kopā ar informatīvajiem stendiem, par kuriem arī domāts – Baltijā viena no lielākajām partizānu nometnēm ļaus labāk atklāt vēsturi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
