Tuvie gājputni nepamet Latviju! Siltā ziema un barības rezerves esot labvēlīgas

Gājputni ir sugu skaita ziņā lielākā putnu grupa Latvijā – tie migrē gan uz tuvākām, gan tālākām vietām pasaulē. Taču klimata izmaiņu dēļ pēdējos gados aizvien biežāk tie gājputni, kas parasti dodas ziemot uz kādu siltāku vietu Eiropā, izvēlas palikt tepat – Latvijā.

"Ļoti spilgts piemērs ir mežapīle. Vēl 70. gadu sākumā mežapīle Latvijā praktiski neziemoja vai mazā skaitā. Tagad  – ļoti daudz pīļu, kuras sastopamas ūdenstilpnēs, tur, kur ir vaļējs ūdens. Klimatam pasiltinoties, gan jaunas sugas ienāk Latvijā, gan palielinās to skaits, indivīdu skaits, kas paliek ziemot," atklāj Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas vadošā pētniece Māra Janaus.

Putni izvēlas prom nelidot, lai taupītu rezerves, ja barība atrodama tepat, tad nav nepieciešams to doties meklēt kur citur. "Galvenais faktors, kas ietekmē visas sugas, arī cilvēku, ir barība. Kur ir barība, tur ir ēdāji. Tas pats uz putniem – ja ir iespēja iegūt barību, tad enerģētiski izdevīgāk ir nekur nelidot, lieku enerģiju netērēt, bet palikt un baroties ar to, kas dabūjams šeit, Latvijā," turpina pētniece.

Ikviens, kurš pamanījis kādu interesantu novērojumu dabā, ar to aicināts dalīties portālā "dabasdati.lv". Tā pārstāve apstiprina, ka ziņojumu par gājputniem, piemēram, zosīm, kuri ziemā nav pametuši Latviju, kļūst aizvien vairāk. "Šis gads ir ļoti atšķirīgs no iepriekšējiem, jo šogad pirmo reizi ir tūkstošiem zosu bari Kurzemē, lauksaimniecības zemēs, upju palienēs. Šoziem ir bijis daudz tuvo gājputnu, kas nav aizlidojuši. Ne tikai zosis, bet arī tādi putni, kas no kukaiņiem pārtiek, galvenokārt," norāda portāla "dabasdati.lv" pārstāve Ilze Priedniece.

Taču migrantu palikšana Latvijā saistās ar zināmu risku – ja strauji uznāk sals, putniem ir bez iepriekšējas sagatavošanās jālido prom. "Tas ir diezgan riskanti. Ūdensputniem, ja viņi paliek, un tā ūdenstilpne, kas ir bijusi vaļā, aizsalst, tad viņiem gribot negribot ir jālido prom. Ja aizsalšana ir lielās platībās, tad gadās, ka nespēj aizlidot. Tie, kas ir bijuši īpaši nesaprātīgi, tie aiziet bojā. Lapsām arī jāēd," uzsver Janaus.

Šoziem portāls "dabasdati.lv" saņēmis ziņojumus ne tikai par tuvajiem gājputniem, kuri palikuši Latvijā, bet arī par citiem interesantiem novērojumiem. "Viena no tādām ļoti cilvēkam atraktīvām sugām ir svītrainā pūce. Šoziem ir redzētas vairāk nekā visus iepriekšējos gadus," akcentē Priedniece. Putnu pētnieces arī norāda, ka liela daļa putnu ziemā izdzīvo, pateicoties cilvēkiem, kuri tos baro. Tāpēc, ja tas iesākts, noteikti jāturpina visu ziemu!