Uzņēmēji: "Izžmiegt" vēl lielāku nodokļu masu nebūs iespējams
Uzņēmēji vēl smagāku nodokļu nastu pacelt nespēs, tādēļ jāmeklē citi veidi, kā palielināt budžeta ieņēmumus. Ar tādu pozīciju ceturtdien sarunas ar valdību par nākamā gada valsts budžeta ieņēmumu daļu sāka uzņēmēju organizācijas.
"Izžmiegt" vēl no esošiem uzņēmumiem lielāku nodokļu masu ilgtermiņā nebūs ticami iespējams. Mums kopējiem spēkiem jādara viss, lai palielinātu nodokļu maksātāju skaitu," norādīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Valdība uzņēmējiem jau solījusi nākamgad būtiskas izmaiņas šā brīža nodokļu sistēmā neieviest un arī ceturtdien apliecināja – solījums tikšot turēts.
"Tas ir solījums, ko mēs esam devuši, un es gribētu, lai nākamā gada budžets tāds arī paliek – solījumu pildīšanas budžets," komentēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Valdība šonedēļ konceptuāli atbalstīja virkni priekšlikumu, kas valsts maku nākamgad papildinātu par vairāk nekā 50 miljoniem eiro. Uzņēmējiem pagaidām iebildumu pret idejām, kuras vēl nav guvušas konkrētas aprises, nav.
Lai netiktu izmantots nodokļu optimizācijai, nākamgad plānots reformēt arī mikrouzņēmuma nodokļa režīmu, ko iepriekš nesekmīgi mēģināja paveikt Laimdotas Straujumas (V) valdība.
"EM nākamnedēļ prezentēs savu izstrādāto priekšlikumu, ir sagatavots atsevišķs priekšlikums, ko darīt ar start-up vai tādiem augstas izaugsmes uzņēmumiem, kuri spēj piesaistīt būtisku privāto un ārvalstu kapitālu, tad arī būs piedāvājumi mikrouzņēmumu nodokļa režīma sakārtošanai," teica Reizniece-Ozola.
Vēl joprojām nav rasts arī kompromiss par solidaritātes nodokli, uz kura reformu uzstāj uzņēmēji.
"Šobrīd vēl notiek sarunas, kādi būtu šie iespējamie scenāriji, bet katrā gadījumā mērķis ir tāds, lai būtu iespējams radīt labi apmaksātas, legāli apmaksātas darbavietas," vērtēja Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
LTRK uzskata, ka solidaritātes nodoklis ir nevis mazinājis, bet palielinājis nevienlīdzību. Turklāt, tā kā Lietuva izšķīrusies pakāpeniski atvieglot nodokļu režīmu lielo algu saņēmējiem, jau 2022. gadā darbaspēka nodokļi pie mums varētu būt četras reizes augstāki nekā kaimiņvalstī.
"Tu vari būt izcilākais pārdevējs, braukt pie investora un teikt – nu nākat uz Latviju -, bet, ja tās kārtis būs tādas, ka Lietuvā 15 un pie mums 60, nu "bezcers"," komentēja Endziņš.
Diskusijas par budžeta ieņēmumu palielināšanas pasākumiem, tostarp solidaritātes nodokļa reformu, ar sociāliem partneriem plānots turpināt nākamnedēļ Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē.
Video
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
