Vai Latvijas armijā var dienēt jaunietis ar plakano pēdu? Skaidro ministrija

Plakanā pēda ir viens no plaši zināmajiem iemesliem, kā jauni vīrieši varēja izvairīties no dienesta padomju armijā. Vai arī šobrīd ir līdzīgi? Šķiet, tā taču nevarētu būt. Cilvēkiem ar pēdas īpatnībām mūsdienās taču pieejami virkne specializētu apavu, zolīšu, turklāt Latvijā iedzīvotāju ir tik maz, šķiet, katrs jaunietis, kas varētu dienēt armijā, ir liela vērtība.

Tomēr kā portālam "tv3.lv" pastāstīja Valsts aizsardzības dienesta departamenta direktora vietniece Aija Freiberga, tad ir arī iespējams, ka plakanā pēda var kļūt par šķērsli jaunietim dienēt Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Ārsti izmeklē pēdas velves leņķi

"Šo jautājumu izvērtēt var tikai ārstniecības iestādē, kas veic iesaucamo veselības pārbaudes ar izveidotu komisiju atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par iesaucamo veselības stāvokļa prasībām," tā norāda Valsts aizsardzības dienesta departamenta vietniece. Nepieciešamības gadījumā plakanās pēdas pakāpi izvērtē ķirurgs vai cits ārsts speciālists. Tomēr visupirms tiek izvērtēts iesaucamā kopējais veselības stāvoklis – konstatē slimību diagnozes vai fiziskos trūkumus, veselības spējas un kategoriju.

Freiberga gan piebilst, ka izvērtēšana ir ļoti skrupuloza un detalizēta. Atkarībā no plakanās pēdas velves leņķa un augstuma, tās tiek iedalītas vairākās pakāpēs. Tiek ņemts vērā, cik lielā mērā plakanā pēda ir funkcionāls traucējums, ierobežo cilvēka kustības un pārvietošanos.

Vienlaikus Valsts aizsardzības dienesta departamenta direktora vietniece arī akcentē, ka veselības stāvokļa prasības iesaucamajam reglamentē Ministru kabineta noteikumi. Tajos ietvertas slimību diagnozes vai fiziskie trūkumi, un no tiem izrietošie funkciju traucējumi, atkarībā no tā, vai konkrētā kaite salāgojama ar fizisko slodzi dienestā. "Tas attiecas uz jebkuru veselības jautājumu," pauž Freiberga.

NBS ir atbildīgi par dienošo jauniešu veselību

Viņa arī vērš uzmanību, ka dienestu nevar salīdzināt ar sportošanu – treniņiem pāris reižu nedēļā. Fiziskā slodze iesaukumā ir ilgstoša, un Nacionālie bruņotie spēki (NBS) nedrīkst pieļaut, ka dienests pasliktinās jaunieša veselību. "Valstij ir jāgarantē, ka dienests jaunietim ir drošs. Ja veselības kaite var saasināties pie lielākas slodzes, mēs kā valsts šādu risku nevēlamies pieļaut," pauž Freiberga, sacīto papildinot, ka NBS uzņemas pilnu atbildību par jauniešiem 11 mēnešu ilgā iesaukuma laikā, un rūpējas arī par karavīru veselību.

🤩 Vai iesaukums valsts aizsardzības dienestā var mainīt visu dzīvi? Bez šaubām, taču labāk negaidi un piesakies pats – iegūsti priekšrocības un kontroli pār savu izvēli.

👉 Ja esi 18-27 gadus vecs un vēlies pilnveidot sevi, piesakies valsts aizsardzības dienestam līdz 14.… pic.twitter.com/9kgPB1pY2l

— sargs.lv (@sargs_lv) December 17, 2025

Lielākoties lēmums atteikt jaunietim iespēju dienēt armijā pārsvarā gan ir tāpēc, ka komisija konstatē vairākas veselības problēmas, kas savstarpējā kombinācijā lielas fiziskas slodzes apstākļos var būtiski palielināt risku pasliktināties veselības stāvoklim. Piemēram, plakanā pēda kombinācijā ar balsta, skeleta problēmām. Dienestā netiek nodrošināti īpaši, citādāki zābaki tiem karavīriem, kuriem, piemēram, ir plakanā pēda. Visiem karavīriem ir vienādi zābaki un formas tērpi, ekipējums, atšķiras tikai izmērs.

Arī bojāti zobi var liegt jaunietim iespēju dienēt

Freiberga arī uzsver, ka noteikumi ir identiski gan obligāti dienestā iesauktajiem – pēc nejaušības principa – , gan arī tiem, kas pieteikušies brīvprātīgi. Vaicājot, kādas kopumā Latvijas jauniešiem ir veselības problēmas, kas traucē kļūt par karavīru, Freiberga teica, ka tās ir dažādas, tāpat mēdz būt problēmas ar zobiem, atsevišķos gadījumos jaunietis neiztur psihiatra vai narkologa pārbaudi. "Teikšu tā, ka jauniešu veselības problēmas atspoguļo mūsu sabiedrību – kāds ir tās veselības stāvoklis, tāds ir arī jauniešiem," tā vērtē Aizsardzības ministrijas pārstāve.

Kā gan bojāti zobi var traucēt dienestam? "Runa nav par vienu vai vairākiem caurumu," skaidro Freiberga.

Aija Freiberga

Valsts aizsardzības dienesta departamenta direktora vietniece

Kā gan bojāti zobi var traucēt dienestam? "Runa nav par vienu vai vairākiem caurumu," skaidro Freiberga. "Zobārsts izvērtē iesaucamā mutes dobuma stāvokli un kad ir jau ielaistas slimības, sāp zobi, mēs nedrīkstam pieļaut, ka dienesta laikā, piemēram, mācību laikā mežā, situācija kļūst kritiska, karavīram sastruto zobi, rodas infekciju izplatība un tamlīdzīgi."

Kopumā veselības pārbaudi no brīvprātīgajiem iztur apmēram 70% jauniešu, savukārt obligāti atlasītajiem pēc nejaušības principa, aina ir nedaudz sliktāka – apmēram 50% pārbaudē "izkrīt", tā norāda Freiberga. Šobrīd pieteikšanās valsts aizsardzības dienestam atvērta tiem, kuri vēlas uzsākt dienestu brīvprātīgi 2026. gada 17. jūlijā, un atbilstoši pieteikšanās secībai iesaucamos nosūta uz veselības pārbaudēm .

Aizsardzības ministrijā bijuši gadījumi, ka jaunietis pārsūdz lēmumu, ar kuru viņam atteikta iespēja dienēt valsts aizsardzības dienestā, un tomēr ir stājies karavīru rindās. Tomēr šādu gadījumu ir ļoti maz. Stingra medicīniskā kontrole sevi līdz šim attaisnojusi, jo ir ārkārtīgi maz to jauniešu, kuri, jau uzsākot dienesta gaitas, veselības problēmu dēļ spiesti pamest armiju.

"Dažkārt ir šie psiholoģiska rakstura traucējumi, kas izpaužas, jaunietim nonākot neierastā vidē, kā trauksme, panikas lēkmes. Tam armijā pievērš pastiprinātu uzmanību, un nepieciešamības gadījumā, ja tas nav savienojams ar dienestu, karavīrs tiek atvaļināts. Tāpat mēdz būt arī mugurkaula vai locītavu problēmas, tai skaitā iepriekšējo traumu dēļ," no pieredzes stāst Aizsardzības ministrijas pārstāve.

Visiem tiem, kuri vēlas dienēt, bet nav spējuši izturēt medicīnisko komisiju, viņa iesaka izvēlēties Zemessardzi. Protams, arī šajā dienestā izvērtē veselības ierobežojumus, taču atlase nav tik stingra, jo fiziskās slodzes intensitāte ir ievērojami mazāka.