Daļa atbildības par to gulstas arī uz sabiedrības pleciem kopumā. Sērojot par zaudēto mazā puikas dzīvību no jauna atsākušās arī diskusijas par to, vai Latvijā ir pietiekami stingri sodi par bērnu paviršu pieskatīšanu. Daudziem šķiet, ka likuma normas kopumā ir adekvātas, taču problēma ir to piemērošanu dzīvē.
Pārdomājot desmit dienas, kas pavadītas, meklējot piecgadīgo Ivanu, izmeklētāji norāda uz ievērojamo kontrastu sabiedrības dalībā – cilvēku tūkstoši, kas meta visu pie malas un steidzās palīgā meklējumos, un līdzcilvēku vienaldzība, nepievēršot uzmanību mazam, noklīdušam bērnam.
Sociālpsihologs Ivars Austers sabiedrības neiesaistīšanos pirms bērna pazušanas skaidro ar tā dēvēto "blakusstāvētāja efektu", kad neierastās situācijās, par kurām nav skaidras rīcības shēmas, cilvēks rīkojas tāpat kā līdzās esošie.
Ivars Austers
sociālpsihologs
Tev šķiet, ka kaut kas nav kārtībā, bet, tā kā ir vēl kāds cilvēks, un mēs viens uz otru skatāmies, un mums nerunājot šķiet, – tas, ko darām, ir normāli. Tajā brīdī ir radusies situatīva norma, ka viss ir kārtībā.
Tomēr, kā norāda Austers, cilvēka daba ir maināma, un nereti tieši traģēdijas liek mācīties.
Kriminologs Andrejs Vilks gan novērojis, ka no pagātnes kļūdām cilvēki mācās reti, – par to liecina, ka negadījumi ar bērniem arvien atkārtojas. Piemēram, šonedēļ vien vienas dienas laikā Rīgā policijas redzeslokā nonākuši četri vecāku nepieskatīti bērni. Jautāts, vai nepieciešams ieviest stingrākus likumus par bērnu pieskatīšanu, kā tas ir Skandināvijā vai Lielbritānijā, eksperts pauž, ka likumi ir pietiekami, taču klibo to piemērošana reālajā dzīvē.
Andrejs Vilks
kriminologs
Ne likuma bardzība vai atbildības stiprums nosaka to, bet atbildības neizbēgamība. Lai par bērniem atbildīgie cilvēki tiesības ievērotu un pienākumus pildītu. Jautājums ir par to mehānismu, kā reaģēt.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Arī bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā uzskata, ka smagāks sods nenodrošinās vecākiem lielāku atbildību pret atvasēm. Tā kā likums nosaka, ka bērnus līdz septiņiem gadiem nedrīkst atstāt vienus pašus bez uzraudzības, notikušais ar mazo Ivanu, pirmkārt, ir tuvinieku atbildība.
Liene Masļenikova
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārstāve
Bāriņtiesas uzraudzībā ģimene nebija, bet sociālo dienestu gan, bet tas nebija saistīts ar bērnu audzināšanu. Ņemot vērā, ka ģimenē ir citi bērni, pašvaldības atbildīgajām iestādēm ir jāvērtē, vai veic pienākumus pret citiem bērniem.
Policija kriminālprocesā izmeklē Ivana ģimenes un citu traģēdijā iesaistīto atbildību, kā arī tiek lemts par pārējo piecu ģimenes bērnu turpmāko likteni.
