Vairākos nesenos pētījumos atklāta D vitamīna būtiskā nozīme cīņā ar Covid‑19
Covid-19 vīrusa izraisītās globālās pandēmijas kontekstā aizvien aktuālāks kļūst jautājums par D vitamīna lomu cīņā pret vīrusu. Vairums veselības aprūpes speciālistu to rekomendē uzņemt ikdienā ne tikai kaulu un muskuļu sistēmas veselības veicināšanai, bet arī imunitātes uzturēšanai. Vairākos nesen veiktos pētījumos atklāti būtiski rezultāti šajā kontekstā.
Ārste Agnese Zvaigzne stāsta, ka šā gada janvārī publicēts Spānijā veikts pētījums, kurā piedalījās vairāk nekā 4,5 miljoni respondentu. Saskaņā ar tajā iegūtajiem datiem, ir konstatēta D3 vitamīna labvēlīgā ietekme Covid-19 slimības gadījumā.
Spānijā veiktajā pētījumā pacientiem kontroles grupā tika dots papildus holekalciferols un tie, kuru organismā tas sasniedza 25OHD līmeni ≥ 30 ng/ml, bija mazāks SARS-CoV2 infekcijas risks, mazāks smagas saslimšanas ar Covid-19 risks un zemāka mirstība no Covid-19 nekā pacientiem, kuriem tas netika dots. Arī pacientiem, kuri saņēma kalcifediolu un kuriem tas sasniedza 25OHD līmeni serumā ≥ 30 ng/ml, bija arī mazāks SARS-CoV2 infekcijas risks, mazāks smagas saslimšanas ar Covid-19 risks un mazāka mirstība no vīrusa, salīdzinot ar pacientiem, kuriem oganismā trūka D vitamīns un kuri nesaņēma papilddevas. Tādējādi secināts, ka D vitamīna līmenis asinīs virs 30 ng/ml samazina risku saslimt ar šo Covid-19, un vienlaikus arī mazina risku uz smagu šīs slimības gaitu.
Savukārt 2021. gada oktobrī publicēta Vācijā veikta meta-analīze, kurā apkopoti jaunākie dati no astoņiem dažādiem pētījumiem. Tajā vairāku valstu zinātnieki uzsver, ka ikdienas D vitamīna uzņemšana varētu glābt neskaitāmas dzīvības. Šajos pētījumos tika noskaidrots, ka D vitamīna līmenis asinīs virs 50 ng/ml teorētiski nodrošina gandrīz nulles mirstību no Covid-19 infekcijas.
Secinājumos pētnieku grupa rekomendē vakcināciju kombinēt ar adekvātu D vitamīna līmeni asinīs, jo tikai šādā veidā iespējams nodrošināties pret pandēmijas negatīvajām sekām.
Ārste Agnese Zvaigzne, komentējot nesen veiktos pētījumus, atgādina, ka D vitamīnu cilvēkam iespējams iegūt gan no saules stariem, gan ēdiena. Viņa uzsver – Latvijas platuma grādos dabiskā ceļā uzņemt to pietiekamā daudzumā ir praktiski neiespējami. Piemēram, no ēdiena varam iegūt tikai aptuveni 10% no nepieciešamā D vitamīna daudzuma. Vasaras mēnešos teorētiski iespējams saņemt D vitamīna devu, bet tā tik un tā ne tuvu nav pietiekama.
Balstoties uz datiem, kas iegūti 2015. gada Latvijas Osteoporozes un kaulu metabolo slimību asociācijas veiktajā pētījumā, noskaidrots, ka 82% Latvijas iedzīvotāju ir nepietiekams D vitamīna līmenis, kas ietekmē ne tikai kaulu veselību, bet arī veicina autoimūnās un onkoloģiskās saslimšanas, nelabvēlīgi ietekmē psihoemocionālo veselību un imūnsistēmas darbību. Latvijas iedzīvotāju vidējais D vitamīna līmenis ir vien 19 ng/ml. Šāds rezultāts atbilst D vitamīna deficītam.
"Latvijas apstākļos D vitamīnu ar sauli vai pārtiku neuzņemam pietiekamā daudzumā, tāpēc tas papildus ir jāuzņem visu gadu, un īpaši svarīgi tas ir tagad gripas un citu vīrusu izraisītu saslimšanu profilaksei."
Kas ir D vitamīns?
D vitamīns ir arī hormons, kura trūkums ietekmē daudzas organisma funkcijas. Ja pirms kāda laika tika uzskatīts, ka D vitamīns vajadzīgs tikai stipriem kauliem un sekmē kalcija uzsūkšanos, tad tagad pētnieki ir atklājuši arī citas tā funkcijas, piemēram, D vitamīns piedalās imūnsistēmas darbības nodrošināšanā. D vitamīnam ir liela nozīme autoimūno slimību profilaksē – tās ir saslimšanas, kad cilvēka imūnsistēma nepareizi darbojas un grauj dažādas orgānu sistēmas, piemēram,imūnsistēma iznīcina vairogdziedzeri, attīstās 1. tipa cukura diabēts (imūnsistēma iznīcina aizkuņģa dziedzera insulīnu veidojošās šūnas) un multiplā skleroze. D vitamīna trūkums palielina arī onkoloģisko saslimšanu risku, kā arī pasliktina psihoemocionālo stāvokli, izraisot nespēku, nogurumu, miega traucējumus un apātiju.
Kādam jābūt D vitamīna līmenim?
Ja pastāv aizdomas par D vitamīna deficītu, būtu vērts aiziet noteikt to laboratoriski un pakonsultēties ar ārstu, vai gadījumā nav nepieciešams uzņemt paaugstinātu dienas devu. Speciālisti iesaka sākotnēji nodot asins analīzes un apskatīties kopējo D vitamīna līmeni asinīs, kuram būtu jābūt 45–55 ng/ml. Pētījumi liecina, ka ziemeļu valstīs, pie kurām pieder arī Latvija, 85-90% iedzīvotāju ir zems D vitamīna līmenis.
Ņemot vērā to, ka Latvijas iedzīvotājiem nav iespējams dabīgā veidā uzņemt nepieciešamo D vitamīna līmeni, speciālisti to rekomendē uzņemt papildus ar uztura bagātinātājiem. Tradicionāli D vitamīns pieejams eļļas šķīdumā, piemēram, pilienos vai kapsulās, jo šāda forma nodrošina efektīvu uzsūkšanos. Pieļaujamās dienas devas uztura bagātinātājiem Eiropā nosaka Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde(EFSA). Zīdaiņiem tā paredz 1000 SV (starptautiskās vienības) dienā, bērniem līdz 10 gadu vecumam 2000 SV. Savukārt vecākiem bērniem, pieaugušajiem, grūtniecēm un barojošām māmiņām tās ir 4000 SV dienā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
