Valkas novada Kārķi – vieta, kur stipras ģimenes saimnieko pat septiņās paaudzēs

Kārķu pagastā šobrīd dzīvo 659 iedzīvotāji, turklāt lielākā daļa no tiem šeit dzīvo jau trijās un vairāk paaudzēs.

Vīlisteru dzimtas veikums katrā gadsimta paaudzē izpaudies dažādās jomās. Šī saime pavisam noteikti ir kuplākā Kārķu pagasta vēsturē. Kārļa vectēva ģimenē uzauguši 16 bērni. Dzimtas turpinātāji – Kārlis un Ilga Vīlesteri stāsta, ka, lai arī Kārķos cilvēku kļūst mazāk, dzīve tur rit pilnā sparā. Kaimiņi ir draugi, radi, un visus vieno mīlestība pret savu vietu.

"1938. gadā Kārķu pagastā ir bijuši 1600 iedzīvotāji, tad tagad ir 600. Kārķi neizmirs, autobuss iet cauri, rīdzinieki pie mums pērk dzīvokļus," saka vietējais iedzīvotājs Kārlis.

Ilga un Kārlis, kuri izaudzinājuši divus bērnus, vienmēr bijuši aktīvi kārķēnieši. Abu dzīves kopā savedis deju kolektīvs: "Tajā laikā vēl Kārķos bija slimnīca, viņa kā medmāsa, es kā šoferis sāku braukt, un tad deju kolektīvā sāka, bijām dziesmu svētkos 1985. gadā, 1965. gadā es biju dziesmu svētkos ar Kārķu vīru kori. Tā ka viss mūžs ar pašdarbību, tagad vēl skrienu dejot."

Jaunākajam kārķēnietim Patrikam ir tikai seši mēneši. Patrika tētis ir no Filipīnām, un arī viņam Kārķi ir ļoti īpaša vieta. "Viņam jau ļoti patīk, mēs viņu gaidām ciemos pēc kādām 10 dienām. Viņam šeit ļoti patīk, patīk klusums, daba un miers un cilvēki," stāsta Kārķu iedzīvotāja Ance.

Vecākā Kārķu iedzīvotāja Mirdza Cekula visu mūžu, izņemot septiņus gadus, kad bija izsūtījumā Sibīrijā, dzīvo vecāku būvētajās mājās "Bāliņos." "Pienāca tie kara laiki un kolhoza laiki, tad visu atņēma, un uzreiz vienā jaukā dienā, 25. martā, iebrauca mašīna, pagrāba ciet un aizveda tālā pasaulē," viņa saka.

94 gadus vecā kundze no izsūtījuma atgriezās 1956. gadā. "Bāliņi" bija kolhoza īpašumā un mājā, kur agrāk ģimene dzīvoja, bija ierīkota pagasta pārvalde. Īpašumu pamazām izdevās atgūt pēc pusotra gada.

"Es jau netiku te iekšā, tāpēc drusciņ padzīvoju pa Valku. Ar vīru saskaitos. Skaidri un gaiši – kājas pār pleciem un uz māju šurp pie tēva. Nebija ne vakars, ka man vīriņš bija no pakaļas: "Un kur tu aizbēgi? Nāc atpakaļ." Es teicu: "Nē. Vairāk es no savas dzimtās mājas prom neiešu"," saka vecākā Kārķu iedzīvotāja.

Sirmā kundze šogad svinēs 95. jubileju. Dzīves laikā piedzīvots daudz, arī veselība liek par sevi manīt, bet vislielākā laime ir dzīvot sava tēva mājās: "Mīļo meitiņ, dieviņš man ir vienmēr stāvējis klāt. Tāpat tai Sibīrijā tā jau nebija nekāda smieklu lieta, ka tevi aizsūta prom 7000 kilometru no dzimtenes. (..) Vislaimīgāk jau, ka es esmu tajā tēva māja, tepat es esmu dzimusi un tepat es arī nomiršu."

Par godu stiprajām Kārķu ģimenēm Gaismas pilī atvērta Kārķu pagasta simtgades kalendāra ekspozīcija. Kalendārs, kurā attēlotas 12 stiprākās Kārķu saimes. Lai spētu pagriezt laika ratu atpakaļ, pie senajām fotogrāfijām ir pievienots 2017. gadā uzņemts foto ar to pašu vietu un pat personu vai viņa pēctečiem.

"Kas tad ir tas, kas notur šīs ģimenes šajā vietā, tā ir dzimtas vietas mīlestība un pateicoties tai vieta var attīstīties. Ne katrreiz tas būs finansējums. Noteicošais ir mīlēt savu vietu, kopt," stāsta ekspozīcijas autore Sandra Pilskalne.

Ekspozīcijas vēstījums ir atgādināt, ka  Latvijas galvenā vērtība ir tās cilvēki, kuri veltījuši savu dzīvi neatkarīgas valsts tapšanai un pastāvēšanai, veido tās tagadni un liek pamatus rītdienai.