Valsts kontrole: Kovida krīzes miljardi tērēti godīgi, taču par pārkāpumiem būs jāatbild

Kopumā vislielākais pandēmijas radītās krīzes finansējums pērn novirzīts tautsaimniecības atbalstam – lielāks nekā 2020. gadā. Gandrīz četrkārtīgi palielinājies krīzes finansējums iedzīvotāju atbalstam, – secina VK.

Valsts kontrole 2021. gadā ar Covid-19 pandēmijas pārvarēšanu saistīto izdevumu pārbaudes veica par 1,64 mljrd. eiro, tā pārbaudot 73% no Ministru kabineta piešķirtajiem 2,25 mljrd. eiro un 85% no faktiski izlietotajiem 1,94 mljrd. eiro.

Nevienlīdzība naudas sadalē

"Kopumā ministrijas un iestādes papildus piešķirtos līdzekļus ir izlietojušas atbilstoši piešķiršanas mērķim, lai arī atsevišķos gadījumos, īstenojot atbalstu, konstatētas kļūdas un nepilnības," komentē Valsts kontroles padomes locekle Ilze Bādere.

Piemēram, Veselības ministrijai atvēlētie 23,5 miljoni eiro pacientu gultām, medicīniskām iekārtām un papildaprīkojumam kopumā izlietoti atbilstoši mērķim, tomēr atklāta nevienlīdzīga pieeja finansējuma sadalē Rīgā un reģionos.

Labklājības ministrijas praksē atklāta nevienlīdzīgu piemaksu piemērošana sociālo aprūpes centru darbiniekiem.

Miljardu vērtas kļūdas

Vērtējot 2021. gada valsts iestāžu gada pārskatus, novērots būtisks pieļauto kļūdu labojumu apmērs. Kļūdas galvenokārt ir saistītas ar nepareizu izdevumu ekonomisko klasifikāciju, kas var radīt nepareizu priekšstatu par institūciju finanšu stāvokli.

Kļūdas revidenti konstatē un palīdz novērst katru gadu, un 2021. gada pārskatu sagatavošanā to apjoms vismaz četras reizes pārsniedza ierasto, naudas izteiksmē gandrīz sasniedzot miljardu eiro, informē VK.

Nerealizētas ieceres iekšlietu nozarē

Iekšlietu ministrijai (IeM) sniegts negatīvs atzinums par IeM Informācijas centram piešķirtā finansējuma IT speciālistu atlīdzības palielināšanai izlietojumu. Pretēji paredzētajam, speciālistu atlīdzība nav palielināta un vairāk nekā viens miljons eiro iestādes kapacitātes stiprināšanai nav izlietots.

Tāpat arī revidenti konstatēja, ka Informācijas centrs pārskata gadā ir izlietojis vien divas trešdaļas no iestādei piešķirtā budžeta un nav īstenoti iekšlietu nozarei būtiski projekti vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā.

Kam ticis Dabas resursu nodokļa pieaugums?

Palielinot Dabas resursu nodokļa likmes un mainot sadalījumu starp pašvaldību un valsts budžetā iemaksājamo nodokļa daļu, 2021. gadā valsts budžetā tika plānots ieņēmumu pieaugums par nepilniem 11 miljoniem eiro.

No tiem vairāk nekā četri miljoni eiro piešķirti mērķiem, kas nekādā veidā nav saistīti ar nodokļa iekasēšanas mērķi (vides kvalitātes saglabāšana un ilgtspējīga dabas resursu izmantošana), – secina VK

Nauda piešķirta Kultūras ministrijas, Sabiedrības integrācijas fonda un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izdevumu segšanai.

Turklāt no VARAM piešķirtajiem teju deviņiem miljoniem eiro revīzijā nebija iespējams izsekot divu miljonu eiro precīzam izlietojumam, – informē VK. Pusotrs miljons eiro piešķirts bez pamatotiem aprēķiniem, bet vēl finansējumam pusmiljona eiro apmērā netiek veikta izlietojuma uzskaite.

Vērtēs amatpersonu atbildību

VK veiktajās revīzijās konstatēti pārkāpumi, par kuriem tā vērsīsies atbildīgajās institūcijās, aicinot rīkoties kompetences ietvaros un izvērtēt amatpersonu atbildību.

Piemēram, Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldē pretlikumīgās piemaksās izmaksāti 57,5 tūkstoši eiro. Galvenais priekšnosacījums piemaksas piešķiršanai bijusi vakcinācijas pret Covid-19 fakta esamība, tomēr likums šādas piemaksas neparedzēja.

Pārkāpumi, kas saistīti ar atlīdzības izmaksām, konstatēti arī citās iestādēs. Labklājības un veselības aprūpes jomā konstatēti gadījumi, kad Covid-19 piemaksas saņēmuši darbinieki, kuriem saskaņā ar likumu tās nepienācās.

Izglītības un zinātnes ministrijā pārkāpumi attiecināmi gan uz piemaksām izglītības iestādēs, gan uz nepamatoti izmaksātām stipendijām izglītojamiem.

Centrālā vēlēšanu komisija ir izmantojusi tiesības apstrīdēt VK revīzijas departamenta lēmumu.