Valsts kultūrkapitāla fonda direktors: Latvijā kultūra nav pārfinansēta

Salīdzinājumam Vērpe norādīja, ka Lietuvā un Igaunijā Kultūrkapitāla fondi saņem lielāku finansējumu nekā Latvijā.

"Es regulāri komunicēju ar Igaunijas un Lietuvas Kultūrkapitālu fondu vadību. Teiksim, Igaunijā Kultūrkapitāla fonda budžets ir divas reizes lielāks gandrīz visu pastāvēšanas laiku, ņemot vērā, ka igauņi paši kā tauta ir mazāk. Lietuvā savulaik bija mazāk, bet arī tagad viņiem ir gandrīz divas reizes lielāks budžets, jo arī viņi pārgāja uz finansēšanu no tiem "netikuma nodokļiem". Bet par pārfinansēšanu… Es nezinu, kas Latvijā bez "Parex Bankas" būtu pārfinansēts," minēja Vērpe.

Vienlaikus Vērpe pauda, ka kultūras finansējumam ir jābūt neatkarīgam no politikas. Viņš atzina, ka šobrīd politiķi var ietekmēt kultūras saturu – tas notiek ar finansējuma iedošanu vai atņemšanu.

"To mēs redzējām krīzes laikā, ka mierīgi var [finansējumu] paņem nost un pateikt, ka kultūra ir "Maslova piramīdas" augšdaļā un bez tās mēs varam iztikt," bilda Vērpe.

Tāpat Vērpes ieskatā, dažreiz arī redzama nesamērīga attieksme pret kultūru no cilvēkiem, kas bieži vien paši to nelieto.

Tāpēc VKKF ar cerību raugās uz 2022. gadu, kad paredzēta VKKF finansēšanas modeļa maiņa, un tā budžetu veidos daļa alkohola akcīzes, tabakas akcīzes, izložu un azartspēļu nodokļu ieņēmumiem.

Jau vēstīts, ka turpmāk VKKF budžets varētu būt atkarīgs arī no tā, cik daudz Latvijas iedzīvotāji lietos alkoholu un smēķēs, kā arī cik daudz tiks spēlētas azartspēles.

Attiecīgos grozījumus likumā atbalstījis Ministru kabinets. No 2022. gada daļa akcīzes un azartspēļu nodokļa ieņēmumu veidos kultūrkapitāla fonda budžetu, tādējādi palielinot to par vairāk nekā diviem miljoniem gadā.

Tāpat iepriekš jau vēstīts, ka VKKF laika posmā no 1998. gada līdz 2018. gadam starp dažādu kultūras nozaru projektiem sadalījis 132 224 507 eiro.

Pirms pieciem gadiem VKKF gada budžets bija 5,13 miljoni eiro, bet šogad tas ir 10,46 miljoni eiro.