Valsts policija: Cilvēki viegli uztic svešiniekiem informāciju par sevi. Turklāt neapdomīgāki ir vīrieši

Taču izrādās, ne visi spēj nodalīt, kas internetā ir droši un kas ne. Policija sākusi informatīvu kampaņu, lai iedzīvotājiem izskaidrotu, kā bez nepatīkamām sekām lietot internetu.

Lielākā iedzīvotāju daļa internetu lieto regulāri, taču ne visi pārzina riskus, ko var nest vieglprātīga uzvedība virtuālajā vidē. Policija secinājusi, ka vidēji četri no pieciem iedzīvotājiem ikdienas var saskarties ar kādu no drošības riskiem internetā – nepareizās rokās nodot savus personiskos datus, pieeju maksājumu kartēm vai parolēm.

Ints Ķuzis

Valsts policijas priekšnieks

Mēs no bērnības esam mācīti aizsargāt sevi, nostiprināt logus, durvis, lai neviens neiekļūst. Virtuālā vidē mums nav ne durvju, ne logu, bet mums šķiet, ka esam sevi aizsargājuši.

Tā kā daudziem internets rada pseidodrošības izjūtu, lai pierādītu pretējo, policija veica eksperimentu. Sociālajā tīklā "Facebook" izveidoja pievilcīgas sievietes profilu, un visai īsā laikā viltus daiļava saņēma vairāk nekā 1000 svešinieku draudzības uzaicinājumu un 185 vēstules.

"Jana saņēma piedāvājumu veikt mājas uzkopšanu kailai, kā arī tika saņemta ļoti intīmu bilžu kolekcija, aicinājums satikties ar precētu vīrieti," stāsta eksperimenta veicējs Imants Hakerovskis.

Eksperiments pierādīja, ka cilvēki viegli uztic svešiniekiem informāciju par sevi. Turklāt neapdomīgāki ir vīrieši. Ja aiz viltus konta slēptos īsts neģēlis, vieglprātīgie interneta lietotāji varētu kļūt par kibernozieguma upuriem. Piedaloties virtuālā flirtā un aizsūtot savus kailfoto, var sākties arī šantāža. Cita krāpšanas metode, kad viltus draugs palūdz pārskaitīt nelielu naudas summu.

Dmitrijs Homenko

Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks

Samaksājot tos pāris eiro, pretī cilvēks paprasa, lai iedod konta numuru vai kartes numuru, lai var naudu it kā pārskaitīt atpakaļ. Rezultātā no viltus komunikācijas tiek iegūti dati. Divos momentos jāieslēdzas "sarkanajai lampiņai". Pirmais, kad prasa informāciju par pašu personu – dzīvesvietas dati, dzimšanas dati, fotogrāfija. Otrai "sarkanajai lampiņai" jāieslēdzas, kad saruna pāriet par naudu, kredītkarti, banku.

Speciālisti iesaka par drošību internetā rūpēties tāpat kā par fizisko – neapstiprināt nepazīstamu personu draudzības uzaicinājumus, nepubliskot vai nesūtīt privātas savas fotogrāfijas vai savu bērnu fotogrāfijas, nedalīties ar datiem.

Internetā manot ko aizdomīgu, jāziņo policijai pa tālruni vai īpašā policijas mobilajā lietotnē "Mana drošība".