Valsts varētu sniegt psiholoģisku atbalstu ar vēzi sirgstošiem pacientiem

Kā norāda onkoloģisko pacientu biedrības, tajā brīdī, kad ārsts cilvēkam paziņo diagnozi – vēzis -, zem kājām burtiski pazūd pamats. Šā iemesla dēļ daudzās valstīs, tur pat slimnīcās pastāv psiholoģiskie atbalsta centri tieši vēža slimniekiem, un nu nevalstiskais sektors pieprasa, lai tādus izveidotu arī Latvijā.

Ik gadu vēzi Latvijā atklāj 11 000 cilvēku. Lielākoties pirmā reakcija ir šoks un neziņa, ko darīt un kā dzīvot tālāk. Kā norāda onkoloģisko pacientu biedrības "Dzīvības koks" vadītāja, uzzinot par draudīgo diagnozi, vairumā gadījumu cilvēki vēlas saņemt psiholoģisku atbalstu. Turklāt pētījumi rāda, jo cilvēks ir emocionāli stabilāks un gatavāks iet cauri smagajam ārstēšanas procesam, jo labāki ir rezultāti un dzīves kvalitāte.

"Tas varētu būt tāds kā centrs, kurā darbojas gan psihologs, gan mākslas terapeits, gan pieejami šie tehniskie palīglīdzekļi, kas ir krūts protēzes vai parūkas, kur cilvēks var iegūt kādu pārliecību, ka tas brīdis, kad viņš ir kaut ko uzzinājis, ka tas brīdis beigsies, bet tajā brīdī, kad man būs jāiet visam tam cauri, man būs kur atnākt parunāt, man pastāvēs klāt un, ja vajadzēs, paturēs roku," norāda onkoloģisko pacientu biedrības "Dzīvības koks" vadītāja Gunita Berķe.

Onkoloģisko pacientu biedrības ar veselības ministri pārrunāja, kādi uzlabojumi nepieciešami slimnieku ārstēšanā. Anda Čakša (ZZS) solīja, ka valsts varētu finansēt psihoemocionālā atbalsta sniegšanu, tā praktisko izpildījumu uzticot nevalstiskajam sektoram. Atbalsta programmas izveidei vajadzīgi vairāki mēneši, pēc kuriem varētu sekot iepirkums. Pagaidām neesot aplēšu, cik tas varētu izmaksāt.

"Ir jāsaprot, vai tur ir tikai psihologs, fizioterapeits, vai tur ir plašāka tā komanda, vai tas ir tikai viens cilvēks, nu to šobrīd mēs tikai izstrādāsim to programmu, kā tas varētu būt, un no tā būs atkarīgas arī izmaksas," norāda Čakša.

No onkoloģisko pacientu organizācijām arvien izskan arī nepieciešamība nodrošināt papildu finansējumu dažādiem kompensējamiem medikamentiem. Vēža slimnieki beidzot grib modernas, nevis pagājušā gadsimta zāles.

"Pacientu viedoklis – atteikties no lētas un atstrādātas terapijas, varbūt pārskatīt to viņu efektivitāti un pāriet uz efektīvākiem, ārsti vēl strīdas, vai vajag vēl vienu vai otru medikamentu, ministre arī teica, tas ir vēl diskutējams jautājums, bet nav laika gaidīt. Pacientiem vajag pierādītu, inovatīvu terapiju," saka krūts vēža pacientu biedrības "Vita" vadītāja Irina Jaunuma.

Veselības aprūpe, tostarp onkoloģijas joma, šogad piedzīvojusi ievērojamu finansējuma palielinājumu. Būtiski uzlabojumi ir krūts un dzemdes kakla vēža konstatēšanā, taču joprojām ir problēmas ar zarnu vēža diagnostiku.