Veicot mežizstrādi, "Latvijas Valsts meži" izpostījuši divus valsts mēroga arheoloģiskos pieminekļus

Pirmdien uz Liezēri devās gan "Latvijas Valsts mežu", gan Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes eksperti. Atklājies, ka saskaņotās meža tīrīšanas vietā izcirsta kailcirte.

Postažu vienā no vēsturnieku aprindās plašākajiem zināmajiem uzkalniņu senkapiem Latvijas teritorijā nedēļas nogalē uzgāja vietējie novadpētnieki. Avotiņu pilskalns, ko vēl vasaras beigās klāja mežs, ir pilnībā izzāģēts, savukārt senkapu uzkalniņu kapu kopiņas izpostītas ar smago tehniku.

"Redzējām, ka tieši kailcirte ir izcirsta senkapu teritorijā, vēl bija tāda cerība, ka pilskalns nav skarts, bet pagājām uz priekšu uz pilskalna pusi un redzējām, ka tas ticis skarts. Šis tik tiešām bija viens no tādiem vērtīgākajiem Latvijas tāda veida kultūras pieminekļiem. Sajūta briesmīga, jo nu kā normāls cilvēks, kad redz, zinot, ka tur ir kapu vietas un ka tās tikušas šitā apgānītas, ar smago tehniku pārbraukts pāri, es domāju tur jebkurš normāls cilvēks būs sašutis," stāsta Vidzemes novadpētnieks Aigars Krigerts.

Gan Avotiņu senkapi, gan pilskalns ir valsts mēroga arheoloģiskie pieminekļi. Lai šeit varētu veikt mežizstrādes darbus, nepieciešams īpašs saskaņojums. Pirmdien šo vietu apsekot bija ieradusies Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, kas secināja, ka šeit veiktie mežizstrādes darbi notikuši pretlikumīgi.

Pārvalde secinājusi, ka, atskaitot pilnīgu koku izciršanu un izbraukāto pilskalnu, ievērojami lielāks posts nodarīts senkapiem – vēlā dzelzs laikmeta 9.-13. gadsimta latgaļu uzkalniņu kapulaukam. Braucot ar smago tehniku pa kapu vietām, iebrauktas dziļas risas, kas, ekspertu ieskatā, varētu būt skārušas arī senos apbedījumus.

"Secinājumi ir tādi, ka meža ciršana ir notikusi divu pieminekļu teritorijā – gan senkapu, gan pilskalnu – un šo pieminekļu aizsargjoslā. Ziņa bija svētdien, esmu skatījusies dokumentos – uz kailcirti šis saskaņojums nav bijis, ir bijis skaņojums uz B tipa darbībām, kas ietver sevī jaunaudžu kopšanu, latvāņu izpļaušanu, tāda veida, bet kailcirte nav skaņota," informē NKMP Vidzemes reģionālās nodaļas valsts inspektore Sarmīte Dundure.

Pārvalde arī noraida "Latvijas Valsts mežu" atrunas, ka mežizstrādes darbi saskaņoti jau 2018. gadā. Tikmēr "Latvijas Valsts meži" TV3 Ziņām saka, ka galvenais dokuments koku ciršanai –  ciršanas apliecinājums, ko izsniedz meža dienests, – esot bijis. Radušos situāciju skaidro ar neprecizitāti ārējos datos.

"Es gribētu atvainoties Latvijas sabiedrībai par šo konkrēto gadījumu, jo ir sanācis tā, ka neprecīzu ārējo datu dēļ mums arī ir sanākusi šī te plānošanā iespējama neprecizitāte, un līdz ar to šī situācija ir radusies. Ar kultūras mantojuma pārvaldi strādāsim kopā un vienosimies, kā mēs varētu novērst tos bojājumus, kas tur radušies, kas gan nav tik dramatiski, kā ir parādīts sociālajos tīklos. Ja runājam par konkrēto vietu, tad tas, kas varētu būt šie bojājumi, tās ir traktora pēdas," norāda "Latvijas Valsts mežu" Rietumvidzemes meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Vilmārs Katkovskis

Kultūras mantojuma pārvalde norāda, ka, pateicoties vietējiem iedzīvotājiem, teritorijā vēl nav paspēts veikt augsnes aršanu meža atjaunošanas darbiem, līdz ar to vēl lielāk posta darbs ir novērsts.

Saistībā ar pretlikumīgo koku izciršanu nacionālā kultūras mantojuma pārvalde rosinās administratīvo lietu.