Ziepniekkalnā vēlas dzīvot zaļi. Tiešā un pārnestā nozīmē

Ar Ziepniekkalna apkaimes biedrības vadītāju Signi Ušacku tiekamies Ēbelmuižas parkā pie mobilās kultūrtelpas "’Strops’’ – ap muižu un tās parku Ziepniekkalns arī vēsturiski veidojies. Savukārt lielās daudzdzīvokļu mājas, ar kurām visbiežāk apkaimi asociē, patiesībā šeit uzbūvētas salīdzinoši nesen – 1980. gados.

Lai arī tā dēvētais "’jaunais’’ Ziepniekkalns nu kļuvis par apkaimes metropoli un tajā, kā lēš Signe, varētu dzīvot aptuveni puse no visiem apkaimes iedzīvotājiem, iepriekš Ziepniekkalns vairāk līdzinājās nomaļai lauku teritorijai. Šeit lielākoties atradās privātmājas, dažas daudzdzīvokļu mājas līdz pieciem stāviem un mazdārziņi.

"’Man gribētos mainīt priekšstatu par Ziepniekkalnu, ka tās nav tikai šīs jaunās mājas, bet gan tas stiepjas daudz plašākā teritorijā, ir ļoti neviendabīgs,’’ norāda Signe.

Atgriežoties pie stāsta par Ēbelmuižas parku, tas izbūvēts ap seno Ēbela muižu un uzskatāms par apkaimes sirdi. Parkā atrodas vairāki seni ozoli, kas, kā pastāsta Signe, ir Pārdaugavā vecākie. Savukārt pati muiža ilgu laiku bija nolaista, bet 2015. gadā to izsolē iegādājās uzņēmums SIA "’Fintex’’, kas šobrīd arī pasūtījis muižas rekonstrukcijas darbus.

Signe atzīst – muižas rekonstrukcija notiek ļoti labā kvalitātē, bet biedrībai nav zināmas uzņēmuma ieceres attiecībā uz muižas telpu izmantošanu nākotnē. Viņa gan izteic cerību, ka muiža varētu vērt durvis jebkuram apmeklētājam un tajā varētu tikt rīkotas dažādas norises.

Ēbela muiža lēnām pošas jaunās "’drēbēs’’, taču arī pašam parkam būtu nepieciešami uzlabojumi. Vislielākā problēma ir apgaismojuma trūkums – diennakts tumšajā laikā parkā nav iespējams uzturēties, jo tas slīgst nakts melnumā. Šogad Rīgas dome bijusi labvēlīga un parka kokos iekārtās Ziemassvētku lampiņu virtenes vakaros iededza līdz pat februāra beigām. Ir arī kāda laba ziņa – šogad piešķirts finansējums apgaismojuma projekta izstrādei. Tiesa, kā uzsver Signe, tas uzreiz nenozīmē, ka projekts arī tiks izstrādāts, tomēr tas ir vismaz kāds solis uz priekšu.

Savukārt pieminētā mobilā kultūrtelpa "’Strops’’ jau vairākas vasaras ir iemīļota visu apkaimes iedzīvotāju satikšanās un brīvā laika pavadīšanas vieta. "’Stropā’’ ik pārnedēļu tiek rīkoti dažādi bezmaksas koncerti, radošās darbnīcas, pasākumi bērniem u. tml. Šīs vasaras norises rīkot iecerējis kultūras centrs "’Iļģuciems’’.

Biedrība, kuru apvienoja pretošanās kustība

Ziepniekkalna apkaimes biedrība ir salīdzinoši jauna – tā dibināta 2020. gada nogalē. Signe stāsta, kā tas, šķiet, noticis arī ar citām, biedrības pirmsākumi meklējami pretošanās kustībā. "’Mēs ļoti negribējām, lai būvē tirdzniecības kompleksu ar veikalu "’Lidl’’, jo tur tika izcirsts 171 koks. Turpat ir privātmāju sektors, kas iepriekš dzīvoja klusumā un mierā starp pilsētas zaļumiem, bet tagad tur ir 170 stāvvietas un lieli veikali. Daudzi vietējie iedzīvotāji ar to nebija mierā, tāpēc mēs mēģinājām kaut ko darīt. Aktīvākie sadraudzējāmies un dibinājām biedrību.’’

Šobrīd biedrībā darbojas 15 aktīvisti gan no tā sauktā "’jaunā’’ Ziepniekkalna, gan privātmāju sektora. Aktīvistiem arī izdevās panākt zināmu kompromisu ar nekustamo īpašumu attīstītāju "’VPH Latvia’’, kurš izveidoja jauno tirdzniecības kompleksu, – attīstītājs piedāvāja apkaimē iestādīt tikpat koku, cik nocirtis. Tas arī realizēts. "’Daļu koku saņēma privātmāju iedzīvotāji, daļa tika iestādīti Ēbelmuižas parkā, bet vēl daļa – "’jaunajā’’ Ziepniekkalnā,’’ pastāsta Signe.

Nepaskaužamais ielu stāvoklis un starpgalaktiska satiksme

Viens no sasāpējušiem jautājumiem, par kuru biedrība visbiežāk saņem ziņas no apkaimes iedzīvotājiem, ir ceļu stāvoklis gan maģistrālajām, gan mazajām ielām. Signe stāsta, ka atsevišķas apkaimes ielas nekad nav redzējušas labu asfaltu, kā arī laika gaitā tas pamatīgi nokalpojis un vairs nav pienācīgi izbraucams.

Lai vērstu uzmanību uz esošo problēmu, biedrība ir uzrakstīju vēstuli Rīgas domes Satiksmes departamentam, norādot konkrētas ielas, gājēju pārejas un satiksmes organizēšanas jautājumus. Biedrība no departamenta gaida atbildi par to, vai un kādi ielu remonta darbi ir gaidāmi.

Šeit Signe piesauc arī piesātinātās ceļa satiksmes problēmjautājumu – šobrīd tie autovadītāji, kuri nobrauc no Dienvidu tilta, tālāk brauc pa Ziepniekkalna mazajām ielām, jo citādāk izbraukt nav iespējams. Līdz ar to Graudu iela, kuras ceļa seguma stāvoklis arī ir sliktā stāvoklī un ik gadu tiek no jauna "’salāpīts’’, ir izveidojusies par, kā saka Signe, starpgalaktisku maģistrāli. "’Tā patiesībā ir D kategorijas jeb mazā iela, bet šobrīd tā ir izveidojusies par intensīvas satiksmes ielu, jo citādi apkaimi caurbraukt nav iespējams,’’ stāsta Signe.

Šo problēmu atrisinātu Dienvidu tilta 4. kārtas izbūve, kurā tiltu iecerēts savienot ar Vienības gatvi un Jelgavas šoseju. Rīgas domes Satiksmes departaments pērnā gada pavasarī pabeidza Dienvidu tilta 4. kārtas projektēšanu, kur kopējās būvniecības izmaksas tika aplēstas aptuveni 115 miljonu vērtībā. Dome sacījās meklējam iespējas piesaistīt finansējumu, taču jaunu ziņu par tilta tālāko nākotni nav.

Daudzdzīvokļu ēkas kapsētu ielokā

Starp Graudu un Tumes ielu, kas savulaik bija viena no Ziepniekkalna kāpas teritorijām, atrodas vēl kāda līdz šim neapdzīvota teritorija. Signe stāsta, ka nu iecerēts to apbūvēt ar vairākām daudzdzīvokļu ēkām – vienu četrstāvu un divām sešstāvu. Vietējie privātmāju iedzīvotāji ar būvnieka ieceri nav mierā, un biedrībai izdevies panākt nosacītu kompromisu. "’Sākotnējā iecere bija būvēt divas piecstāvu mājas, bet mēs panācām, ka tā, kura būs vistuvāk privātmājām, būs ar četriem stāviem. Pēc tam būvnieks izdomāja, ka sākotnēji iecerēto divu vietā būs trīs mājas,’’ skaidro Signe.

Taču šo daudzdzīvokļu ēku būvniecībā ir vēl kāda problēma – brīvi apbūvējamais laukums atrodas sava veida kapsētu ielokā: Tumes ielas pusē atrodas Ziepniekkalna kapi, bet Graudu ielas pusē atrodas Brāļu kapi. Signe norāda, ka klīst runas – Otrā pasaules kara laikā apbedījumus veica plašākā teritorijā, tostarp teritorijā starp abām kapsētām, kur šobrīd iecerēts attīstīt dzīvojamo rajonu. "’Līdz ar to ir jautājums, cik ētiski ir būvēt šeit daudzdzīvokļu mājas, jo būvdarbu laikā, iespējams, var uziet kādus apbedījumus,’’ minējumu izteic biedrības vadītāja.

Tāpat viņa pastāsta, ka būvuzņēmums, reklamējot iecerētās ēkas un aicinot tajās rezervēt dzīvokļus, nekur neafišē, ka ap dzīvojamo rajonu atrodas kapsētas. "’Nevaru iedomāties, kā cilvēki gribēs dzīvot pie kapiem,’’ teic Signe.

Teritoriju ir nepieciešams sakopt, bet, vai tas jādara šādā veidā, tas ir cits jautājums. Signe nenoliedz, ka Rīgai ir jāattīstās, taču to varētu darīt citādākā veidā, pārdomātāk, jo jaunā apbūve arī izmainīs apkārtējo un šobrīd mierīgo mikroklimatu. Privātmāju rajons pārvērtīsies par daudzdzīvokļu, līdz ar to pieaugs arī satiksme.

Ziepniekkalna kāpas labiekārtošana

Viena no šī gada apkaimes biedrības prioritātēm ir piedalīties līdzdalīgā budžeta projektu konkursā, kurā virzīt ideju par Ziepniekkalna kāpas labiekārtošanu. Tā ir pauguraina teritorija, kas atrodas kādreizējo uzņēmuma "’Dzintars’’ darbinieku daudzdzīvokļu māju pavēnī.

Signe zina stāstīt, ka šo teritoriju jau tāpat ikdienā un visos gadalaikos izmanto apkaimes iedzīvotāji. Pa nosacīto parku iedzīvotāji dodas pastaigās ar suņiem vai tāpat, brauc ar velosipēdiem, ziemā šļūc ar ragavām utt. Lai vietu padarītu simpātiskāku, biedrība vēlas šeit izveidot piknika vietas, ierīkot celiņus un soliņus, kā arī rotaļu laukumu.

Tāpat atvērts ir jautājums, ko iesākt ar kāpas teritorijai blakus esošo Tumes ielas turpinājumu, jo pēc skata tā nebūt nelīdzinās ielai. Tas drīzāk ir paugurains un bedrains zemes ceļš. Signe stāsta, ka šo ielas posmu nepieciešams vai nu slēgt vai arī tas jāizbūvē.

Ziepniekkalna mežs – atkritumu vairāk nekā sajēgas

Vēl viena rekreācijas teritorija, kuru vēlētos attīstīt apkaimes biedrība un kuru jau ir iemīļojuši vietējie iedzīvotāji, ir Ziepniekkalna mežs. Signe stāsta, ka biedrība vēlētos arī šeit izveidot pastaigu takas, ierīkot soliņus un atpūtas vietas, taču visu apgrūtina atkritumi, kuru mežā ir vairāk nekā sajēgas.

"’Tur pat nav vērts rīkot atkritumu talkas, jo viss uzreiz tiek savests atpakaļ. Tos šeit izgāž ne tikai privātpersonas, bet arī uzņēmumi. Problēma ir arī ar turpat netālu esošajiem mazdārziņiem, kuros uzturas konkrēta sabiedrības daļa, kas visu piemēslo,’’ stāsta Signe un piebilst, ka pirms teritorijas labiekārtošanas darbiem sākotnēji jātiek galā ar šiem atkritumiem. "’Saprotu, ka pašvaldība mežā ir izvietojusi kameras, arī patrulē, bet līdz šim nav veicies ar vietas labiekārtošanu.’’

Nopūš putekļus un realizē

Taujāta, vai ir sajūta, ka biedrībai arī ir iespējas kaut ko apkaimē mainīt, Signe uzsver – protams, biedrībai ir lielāks spēks. Atzinīgi vērtējami apkaimju iedzīvotāju centri, kuru koordinatori vienmēr ir gatavi palīdzēt un rast atbildes uz neatbildēto. Arī sadarbība ar Rīgas domi līdz šim veidojusies veiksmīga – tā uzklausa un, ja nepieciešams, brauc arī uz vietas lūkot problēmjautājumus reālajā dzīvē.

Tiesa, kā norāda Signe, atsevišķi apkaimes attīstības projekti, kuri šobrīd tiek realizēti vai kurus plānots realizēt tuvākajā nākotnē, ir veci projekti, no kuriem "nopūsti putekļi", atrasts finansējums un uzsākta būvniecība. Ķeroties klāt reālai būvniecībai, atklājas, ka projektā šobrīd kaut ko nepieciešams mainīt, jo laika gaitā mainījusies arī apkārtējā vide. Tā tas bijis ar veloceļa izbūvi no Ziepniekkalna uz Rīgas centru, un līdzīga situācija arī vērojama ar ieceri remontēt Spulgas ielu.

Savukārt, kas attiecas uz pašiem iedzīvotājiem, tie varētu būt aktīvāki – šobrīd vairāk vai mazāk viss norisinās sociālā tīkla "’Facebook’’ vidē. "’Mums ir divas lielākas grupas, kurās notiek aktīva kurināšanās un vārīšanās par dažādiem jautājumiem, bet parasti tas viss tur arī paliek,’’ atzīst Signe.

Saglabāt pilsētas nomales raksturu

Runājot par apkaimes attīstības nākotni, Signe norāda, ka vēlētos, lai Ziepniekkalns saglabā savu nomales raksturu, nevis kļūtu par centru ar daudzdzīvokļu mājām uz katra stūra. Tāpat apkaimē nav nepieciešama jaunu tirdzniecības kompleksu vai veikalu būvniecība.

"’Šis ir dzīvojamais rajons, kurš mums ir vajadzīgs zaļš. Koki un mazstāvu apbūve ir tas, ko mēs gribētu redzēt un par ko esam biedrībā runājuši, ka to vēlamies saglabāt. Mums nevajag to šausmīgi ekspansīvo attīstību, kas bojā mikrovidi. Mēs vēlamies saglabāt apkaimi pēc iespējas zaļu. Un esmu pārliecināta, ka arī jebkurš cits apkaimes iedzīvotājs vēlas dzīvot zaļi,’’ par biedrības vīziju stāsta Signe un piebilst, ka dzīvot zaļi uzreiz nenozīmē pārvākties uz laukiem, bet gan arī pilsētvidē iespējams zaļumu saglabāt. "’Tieši tāpēc, ja ir kāds, kurš vēlas nocirst kokus, mēs vienmēr prasām tiem vietā jaunus.’’