Āgenskalna apkaimes biedrības vadītājs: mēs cīnāmies par, nevis pret
Ar atjaunotā Āgenskalna tirgus paviljona un labiekārtotā laukuma atkāšanu šajā pavasarī uzplaukst apkaimes sirds un centrālais satiksmes krustpunkts. Vienlaikus Ukrainas kara notikumi no jauna aktualizējuši jautājumu par tā saukto Uzvaras pieminekli, kas arī ir daļa no apkaimes vēsturiskās nastas.
Par Āgenskalna apkaimes biedrības apstrīdēto Kalnciema ielas "Lidl" lielveikala celtniecības būvatļauju pašlaik norisinās tiesvedība. Pirmā instance prasību noraidīja, bet biedrība to turpina uzturēt nākamajā instancē.
"Esam definējuši, ka mēs necīnāmies pret, mēs iestājamies par", "tv3.lv" skaidro apkaimes biedrības valdes priekšsēdētājs Roberts Kārkliņš. "Esam par harmonisku iekļaušanos vidē un vides respektēšanu."
"Dibinot biedrību, arī pašvaldībai teicām, ka negribam būt kritizētāji, bet gan palīgi – mēs zinām situāciju apkaimē un varam pašvaldībai palīdzēt pieņemt pareizākus lēmumus," piebilst Kārkliņš.
Viņaprāt, arī iedzīvotāji arvien vairāk apzinās, ka apkaimes labā jāiegulda darbs. Pat ja pašu spēkos nav kaut ko uzlabot un mainīt, ir jāpieliek pūles, lai vismaz mudinātu pašvaldību uz rīcību.
R. Kārkliņš: "Veidojot biedrību, sapratām, ka arī tiem aktīvajiem cilvēkiem, kas ir gatavi iesaistīties, svarīga ir apziņa, ka šī iesaiste vairo kopējo spēku un varēšanu. Tas ir kompetenču apvienojums, ko veido ikkatra organizācijas biedra pienesums."
Dažādu kompetenču apvienojums biedrībā esot tas, kas ļauj veiksmīgi runāt gan ar pašvaldību, gan citām institūcijām, lai tuvotos saviem mērķiem.
Biedrība dzima līdz ar tirgus glābšanu
Āgenskalna apkaimes biedrība tika nodibināta 2018. gada augustā. "Pirmais gads ir entuziasma pilns, un liekas, ka tūlīt lielus kalnus gāzīsim. Tad paiet kāds laiks un liekas, ka ļoti daudz darba ieguldīts, bet īsti nav rezultātu, ko parādīt," sajūtās dalās biedrības vadītājs.
"Šobrīd – darbības ceturtajā gadā – mums jau ir pirmie rezultāti, par kuriem, kā saka, nav jākaunas. Un tas arī dod motivāciju turpināt."
Viņš uzsver, ka biedrības veikums apkaimes iedzīvotājiem rāda, ka kaut kas ir sasniedzams pašu spēkiem, uzturot kādu iniciatīvu un sadarbojoties ar pašvaldību.
Biedrības dibināšanas laiks sakrita ar vairākām citām tā laika norisēm. Galvenā no tām ir saistīta ar Āgenskalna tirgus glābšanu. Pašvaldība to bija nodevusi nomniekam, kas tirgu bija nolaidis. Uz laiku to pārņēma pašvaldība, bet, nespējot apsaimniekot, tirgus tika slēgts.
Aktīvi āgenskalnieši tobrīd iesaistījās, lai panāktu tirgus atdzīvināšanu. Risinājums tika rasts un objekts nonāca Kalnciema kvartāla attīstītāju nomā.
"Šis notikums kopā saveda vairākus aktīvus āgenskalniešus, kuri vienojās apkaimes biedrības dibināšanai," stāsta Kārkliņš.
"Lai arī dibināšanas sapulcē liela daļa nebijām savstarpēji pazīstami, mūs vienoja kopēja izpratne par to, ka ir jāapvienojas. Ka biedrība būtu tas formāts, kas ļautu daudz efektīvāk nonākt pie risinājumiem, kas nepieciešami, lai uzlabotu dzīvi apkaimē."
"Pārstāvam noteiktus mērķus un izpratni"
Biedrību dibināja 13 aktīvisti, trīs darbības gados organizācija izaugusi līdz 33 biedriem. Uz citu Rīgas apkaimju fona tas nav maz. Bet, protams, ka tas nav arī daudz," vērtē biedrības vadītājs.
"Mēs neapgalvojam, ka pārstāvam visu apkaimi. Mēs pārstāvam noteiktus mērķis vai izpratni par to, kāds ir mūsu redzējums, kā apkaimei būtu jāattīstās. Kopīgie mērķi ir tā bāze, kurai mēs tad arī aicinām pievienoties citus apkaimes iedzīvotājus."
Kopumā Latvijas iedzīvotāju iesaisti sabiedriskajās organizācijās biedrības vadītājs vērtā kā zemu. Nereti aktīvie cilvēki darbojas vairākās dažādu jomu biedrībās. "Te, protams, mums ir, kur augt, un tas noteikti ir arī pašu biedrību uzdevums uzrunāt un iesaistīt cilvēkus," spriež R. Kārkliņš.
Āgenskalna iedzīvotāji zinot, ka pie biedrības var vērsties ar saviem jautājumiem, problēmām un idejām. Biedrība varot kalpot kā atbalsts cilvēku iespējai iesaistīties.
"Apkaimes biedrība ir kā platforma, ko cilvēki var izmantot, lai sasniegtu kādus mērķus, pieliekot arī savu roku. Katram jādomā arī, ko viņš var dot apkaimei. Tam nebūt nav obligāti jābūt kaut kam lielam, tas var būt arī pavisam neliels pienesums vai ieguldījums," teic Roberts.
Jebkura iesaistes forma ir laba
"Ne visi var pastāvīgi ziedot savu laiku biedrības darbam, bet viņi var sniegt savu kompetenci brīžos, kad tas nepieciešams," skaidro R. Kārkliņš.
"Jebkura iesaistes forma ir laba. Arī ar to vien, ka cilvēks ir organizācijas biedrs, viņš jau atbalsta kopīgos mērķus un redzējumu, un maksā simbolisku biedra naudu. Arī tā ir laba līdzdalības forma."
Biedrības plānos esot aktīvāk uzrunāt apkaimes iedzīvotājus. Problēma gan esot savu telpu trūkums.
"Ja mums būtu savas telpas, biežāk rīkotu tikšanās, uz kurām aicinātu arī iedzīvotājus," teic Kārkliņš. Viņš atgādina, ka biedrība savas pastāvēšanas pirmajā gadā sarīkojusi apkaimes iedzīvotāju forumu. Tas pulcēja ap 40 āgenskalniešus. Forumā tika noteikti tuvākie apkaimes vides uzlabošanas mērķi.
Kārkliņš: "Foruma darba grupās arī izkristalizējās ideja par Āgenskalna tirgus priekšlaukuma labiekārtošanu. Tā bija populārākā pasākuma dalībnieku atbalstītā ideja."
Vēlāk apkaimes biedrība šo ideju pieteica konkursā pašvaldības finansējuma saņemšanai, un to ieguva. Šajā pavasarī līdz ar Āgenskalna tirgus paviljona atklāšanu, ekspluatācijā nodots arī tirgus laukums.
Ar pieminekļa nojaukšanu sasteigt nevar
Āgenskalna apkaimē atrodas viens no strīdīgākajiem objektiem valstī – tā sauktais, Uzvaras piemineklis. Ukrainas kara notikumi no jauna aktualizējuši diskusiju par pieminekļa nākotni. Kārkliņš uzsver, ka biedrība pagaidām nav formulējusi noteiktu pozīciju šajā jautājumā, tāpēc viņš var paust vienīgi personisko viedokli.
"Es nepārstāvu viedokli, ka pieminekli uzreiz būtu jānojauc. Manuprāt, ir jābūt diskusijām, uzklausot iedzīvotāju viedokļus un lemjot par to politiskā līmenī. Sasteigt nepavisam nevajadzētu."
Plašāks jautājums ir par Uzvaras parka kopējo attīstību. "Par to biedrībā esam domājuši, un ir bijušas sarunas arī ar pašvaldību, jo ik pa laikam saistībā ar to ir kādas ieceres," stāsta Roberts.
Uzvaras parka daļā tuvāk Raņķa dambim ir iecere uzstādīt panorāmas ratu. Apkaimes iedzīvotāju vidū tas tiek vērtēts pretrunīgi. Arī biedrībā šajā jautājumā ir atšķirīgi viedokļi, tāpēc organizācijas pozīcija nav formulēta.
"Mūsu biedru vidū ir diezgan daudz arhitektu. Un arī viņu vidū nebija vienprātības. Tas, par ko mums ir vienots skatījums, ka jābūt vienotai vīzijai, koncepcijai par parka nākotni," skaidro R. Kārkliņš.
"Lai arī panorāmas rata iecerei ir saskatāmi arī plusi, tomēr runa ir tikai par vienu nelielu parka gabaliņu. Un tad ir jautājums, vai tieši tur tam būtu jābūt un vai vispār jābūt. Atbildēt uz šo jautājumu nav iespējams, kamēr nav vienota skatījuma par parka attīstību."
Pati biedrība pašvaldības finansējuma saņemšanai iepriekš pieteikusi suņu pastaigas laukuma ideju parka daļā pie Hermaņa ielas, tomēr šai iecerei naudu pagaidām nav izdevies saņemt.
"Protams, ka arī mūs kritizē"
Lielākajā daļā jautājumu, kas saistīti ar biedrības mērķiem attiecībā uz apkaimes vides labiekārtojumu, nekustamā īpašuma projektu attīstību, satiksmes organizāciju vairāk vai mazāk biedru viedoklis ir līdzīgs vai saskan, – teic apkaimes biedrības vadītājs.
"Izdiskutējam, ja šāda nepieciešamība rodas, un nonākam pie secinājuma. Nereti jautājumi nekādas lielas diskusijas neraisa, un mēs vienkārši darām."
Biedrības iniciatīvām vai darbībai veltīto kritiku organizācijā uztverot konstruktīvi. "Protams, ka arī mūs kritizē. Jārēķinās, ka viedokļi var būt atšķirīgi. Cenšamies paskaidrot un argumentēt savu rīcību, proti, rīkoties konstruktīvi – tas ir viens no biedrības pamatprincipiem," teic Roberts.
"Ir cilvēki, kas mūs vienmēr kritizē, mēs viņus pazīstam," teic biedrības vadītājs. "Kritika būs vienmēr, un tiešām svarīgi spēt pamatot savu viedokli, tad, es domāju, ir iespējams pārliecināt vai vismaz radīt izpratni."
Rīgā ir apkaimes, kur atšķirīga apkaimes attīstības redzējuma dēļ veidojas savstarpēji konkurējošas biedrības. Kārkliņa vērtējumā, tā nav laba tendence. "Ceru, ka mums līdz tam nenonāks."
"Ja apkaimē veidojas vairākas biedrības, rodas jautājums, kura no tām uzņemsies vadošo lomu apkaimes iedzīvotāju pārstāvēšanā."
Uzreiz pēc biedrības izveidošanas organizācija pievienojusies Rīgas apkaimju aliansei, kas pulcē radniecīgas biedrības. Ar padomu un dokumentāciju alianse palīdzējusi jau biedrības dibināšanas gaitā.
Līdzdalībai aliansē ir vairāki pozitīvi aspekti, – vērtē R. Karkliņš. Viens no tiem ir informācijas pieejamība, jo alianse pārstāv apkaimes un apkaimju biedrības komunikācijā ar domi.
Piemēram, alianses pārstāvim ir tiesības piedalīties Rīgas Pilsētbūvniecības padomes sēdēs. Līdz ar to biedrības ar šīs organizācijas starpniecību gan saņem informāciju, gan arī var paust savu viedokli.
"Lēciens uz priekšu" un "savējie" domē
Pirms pēdējām Rīgas domes vēlēšanām Āgenskalna apkaimes biedrības aktīvisti tikās ar visu partiju mēru kandidātiem. "Šajās vēlēšanās jūtami atšķīrās partiju uzstādījumi," atzīmē Kārkliņš.
Tagad, vērtējot šīs domes sastāva darbu, apkaimes biedrības vadītājs akcentē, ka pašvaldības attieksmē pret apkaimju aktīvismu ir pozitīvas pārmaiņas.
"Biedrības un apkaimju iedzīvotāji tiek uzrunāti un aicināti izteikt viedokļus, priekšlikumus. Cilvēki procesos tiek iesaistīti vairāk, nekā tas bija iepriekš. Arī biedrība ir piedalījusies domes komisiju un komiteju sēdēs apkaimei aktuālu jautājumu apspriešanā." stāsta Kārkliņš.
"Iepriekšējā domes sastāvā jau tā īsti nebija, ar ko runāt politiskā līmenī – bija ļoti aroganta attieksme no Ušakova. Jāatzīst gan, ka mums izveidojās ļoti konstruktīvas attiecības ar tālaika vicemēru Burovu."
Sadarbību ar jaunās domes sastāvu apkaimes biedrības vadītājs raksturo kā "lēcienu uz priekšu". "Palīdz arī tas, ka vairāki apkaimju aktīvisti tagad ir ievēlēti par šīs domes deputātiem," viņš piebilst.
Domes deputātu krēslos nonākuši arī divi Āgenskalna apkaimes biedrības biedri Edmunds Cepurītis un Dāvis Stalts.
Apkaimes biedrības statūtos ir punkts par organizācijas politisko neitralitāti. Biedri var būt politiski aktīvi un kandidēt vēlēšanās, bet tad nedrīkst ieņemt amatus valdē.
"Gribam novērst to, kas diemžēl vērojams vairākās biedrībās, kur, tuvojoties vēlēšanām, tās tiek izmantots kā platforma iekļūšanai domē. Vai arī, ka aktīvi politiķi ir arī biedrības vadībā – tas šķiet savādi."
"Biedrībai var būt pozīcija arī par kādu politisku jautājumu, bet organizācijas valde ir politiski neaktīva. Priekšvēlēšanu laikā neiesaistāmies aģitācijā, jo tie nav biedrības mērķi un uzdevumi," uzsver biedrības vadītājs.
Vienlaikus Kārkliņš pozitīvi vērtē to, ka biedrības cilvēki izaug līdz nākamajam attīstības posmam, kļūstot, piemēram, par pašvaldības deputātiem. Arī tas esot biedrību darbības pienesums sabiedrībai.
R. Kārkliņš neslēpj, ka apkaimes aktīvisti Rīgas domē ir atbalsts apkaimei. Piemēram, D. Stalts palīdzējis bibliotēkas jautājuma risināšanā. Pateicoties E. Cepurītim, kurš vada pašvaldības Mājokļu un vides komiteju, biedrība varot justies informēta jautājumos, kas skar apkaimes attīstību šajā jomā.
Muskuļus audzēt nebija laika
Atšķirībā no citām apkaimju biedrībām, kas sākotnēji audzē muskuļus, pirms ķeras pie lielākiem projektiem, Āgenskalna biedrība sāka ar vērienīgu iniciatīvu par tirgus laukuma labiekārtošanu. Tagad šo veikumu biedrības vadītājs ierindo padarīto darbu piecinieka galvgalī.
"Āgenskalna tirgus ir mūsu apkaimes simbols un centrs – gan emocionāli, gan faktiski arī ģeogrāfiski," teic Roberts. Tālākais sapnis ir sakārtot sarežģīto vairāku ielu krustojumu pie tirgus, pārveidojot to un mierinot satiksmi.
Vairākās Āgenskalna ieliņās ātruma ierobežojumi ieviesti 2020. gadā. "Tomēr zīmes, kā mēs zinām, daudzi autobraucēji ignorē. Tāpēc vajadzīgi arī fiziski šķēršļi. Mēs turpinām pie šī jautājuma strādāt," piebilst Kārkliņš.
Pašlaik biedrības uzmanības lokā ir Nometņu ielas posms starp Slokas un Lapu ielām: "Piedāvāsim arī savus risinājumus par iespējām veidot tur kādus zigzagus, lai mierinātu satiksmi."
Pateicoties biedrības pūliņiem, āgenskalniešiem drīzumā durvis vērs Smiļģa ielā iekārtotā apkaimes bibliotēka. Iepriekš Jaunatnes dārzā bijusī bibliotēka "Zvirbulis" atradās nepiemērotās telpās, tāpēc pirms dažiem gadiem tika likvidēta.
"Šobrīd pēc trīs ar pus gadiem esam ļoti tuvu rezultātam," par bibliotēkas iekārtošanu jaunās telpās priecājas biedrības vadītājs.
"Kad kopā ar pašvaldību sākām meklēt variantus, kur tad Āgenskalnā varētu būt bibliotēka, noskatījām bijušo Pārdaugavas izpilddirekcijas ēku Smiļģa ielā. Toreizējais domes sastāvs to neatzina par labu variantu. Jaunās domes deputātus mums izdevās par to pārliecināt. Ieguvām arī līdzekļus telpu remontam, iekārtošanai un bibliotēkas darbības nodrošināšanai."
R. Kārkliņš atzīst, ka uz bibliotēku raugās arī kā uz vietu, kur telpas varētu izmantot arī biedrība, lai tiktos ar apkaimes iedzīvotājiem.
Apkaimes biedrība iesaistījusies arī Baldones ielā esošo vēsturisko tenisa kortu nosargāšanā. To vietā bija plānota lielveikala būve. Tagad Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde sporta kompleksam piešķīrusi vēsturiskā notikuma statusu. "Lai arī tas īpašniekam īsti neuzliek nekādas prasības, tomēr ar ēku vairs gluži nevar darīt, ko grib," piebilst Kārkliņš.
Roberts akcentē, ka apkaimes biedrība darbojas dažādos virzienos, tai skaitā, arī kultūrizglītības laukā. Viņš lepojas ar biedrības izveidoto Āgenskalna ceļvedi, kurš piedzīvojis jau otro izdevumu.
Ceļvedis, kas ir drukāts izdevums, stāsta par ievērojamākajām Āgenskalna vietām un tajā ietverti aizraujoši pastaigu maršruti. Tūrisma sezonas laikā izdevums esot pieprasīts gan viesnīcās, gan kafejnīcās. Pirms pandēmijas aktuāls bijis arī jautājums par tā izdošanu svešvalodās.
"Šo projektu turpinām attīstīt, digitalizējot un padarot to multimediālu," tālākās ieceres atklāj biedrības vadītājs.
Bažas par "Rail Baltica" ķeksīti
Āgenskalns ir viena no Pārdaugavas apkaimēm, kuru skar jaunās dzelzceļa līnijas izbūve. Tāpēc apkaimes biedrība ir iesaistīta memorandā ar "Rail Baltica" projekta īstenotāju.
"Pagaidām ne pārāk laba sajūta, ja tā varētu teikt, ir par "Rail Baltica" projektu, kur mēs arī ļoti aktīvi bijām iesaistīti," atklāj Kārkliņš.
"Mēs viedokli esam pauduši, esam it kā uzklausīti, bet beigu beigās nav skaidrs, vai vispār tam bija liela jēga. Ir sajūta, ka ķeksīša pēc esam tikuši uzklausīti."
"Pārdaugavas apkaimes "Rail Baltica" ietekmēs diezgan būtiski. Mēs neesam pret projektu kā tādu, lai gan, iespējams, kaut kad bija iespējami arī citi risinājumi. Bet būtu svarīgi izmantot tās projekta sniegtās iespējas, lai apkaimes uzlabotu, nevis to situāciju pasliktinātu, ar dzelzceļu tās vēl vairāk sadalot," vērtē apkaimes biedrības vadītājs.
Runājot par biedrības nākotnes uzdevumiem, R. Kārkliņš min, ka organizācija varētu kļūt aktīvāka jautājumos par Āgenskalnam raksturīgās zaļās rotas – koku un parku – kopšanu un saglabāšanu.
Viņaprāt, šeit svarīgs darbības virziens ir izpratnes veicināšana: "Daudz jādara, lai vairotu gan nekustamā īpašuma projektu attīstītāju, gan iedzīvotāju izpratni, ko ar kokiem var un ko nevar darīt."
Pienācis laiks arī biedrībai aktīvāk mudināt pašvaldību jautājumā par Uzvaras parka attīstības koncepcijas izstrādi, – uzskata apkaimes biedrības vadītājs.
"Mēs varam arī daudzas mazākas lietas darīt, kas ir mūsu plānos vai ko rosinājuši apkaimes iedzīvotāji. Tie ir daudzi ikdienišķi jautājumi, kas, iespējams, nav tik labi visiem pamanāmi," teic Kārkliņš
Kā piemēru biedrības vadītājs min Sabiles ielu, kuras grantētajā posmā vasarā neesot iespējams dzīvot.
"To nekādi nevar noasfaltēt. Ir dažādas atrunas bijušas, kāpēc to nevar. Viens no iemesliem bija, ka nav iespējams izbūvēt ietvi abās ielas pusēs, kā to prasa normatīvi. Tagad, šķiet, viens no jaunajiem dokumentiem pieļauj arī tādus gadījumus," stāsta R. Kārkliņš, ticot, ka būs virzība uz priekšu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
