Salacgrīvas nēģu iekļaušanu aizsargāto produktu reģistros vētīs ES līmenī

ZM Veterinārā un pārtikas departamenta Biotehnoloģijas un kvalitātes nodaļas vadītājs Juris Zinārs, taujāts par tālākajiem soļiem nēģu iekļaušanai reģistros, teica, ka šādu produktu reģistrācija ir garš process, jo par katru produktu ES tiek pieņemta atsevišķa regula.

Pēc viņa teiktā, ES aizsargāto produktu reģistrācijas process ilgst vidēji 33 mēnešus, piemēram, Latvijas produktiem "Latvijas lielie pelēkie zirņi" tie bija 44 mēneši, savukārt "Jāņu sieram" – 20 mēneši un "Sklandrausim" – 31 mēnesis.

Zinārs skaidroja, ka sākumā ražotāju grupas sagatavoto pieteikumu izvērtē nacionālajā līmenī – Latvijā izvērtēšanu veic Pārtikas un veterinārais dienests. Ja mēneša laikā pēc publicēšanas nav saņemti iebildumi, pieteikumu nosūta izvērtēšanai Eiropas Komisijai (EK), kas Salacgrīvas nēģu gadījumā jau ir paveikts.

ZM Veterinārā un pārtikas departamenta Biotehnoloģijas un kvalitātes nodaļas vadītājs atzina, ka produkta reģistrācijas laiku mēdz papildināt EK ekspertiem bieži esošie jautājumi un precizējumi. Kad EK izvērtēšanu ir beigusi, informāciju publicē ES oficiālajā žurnālā, paredzot laiku iebildumu sniegšanai. Ja tādu nav, EK sagatavo regulas priekšlikumu par produkta iekļaušanu ES aizsargāto produktu nosaukumu reģistros.

Jāpiebilst, ka Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) 2018. gada 27. decembrī saņēma biedrības "Salacgrīvas nēģi" iesniegumu par aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrāciju produktam "Salacgrīvas nēģi", bet 2019. gada 4. un 11. janvārī – precizētu dokumentāciju, lai pērnā gada 17. janvārī uzsāktu reģistrācijas procedūru.

Aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir nosaukums, kas identificē produktu, kura izcelsme ir konkrētā vietā, tā kvalitāte, reputācija vai citas īpašības galvenokārt saistāmas ar ģeogrāfisko izcelsmi, kā arī vismaz viens produkta ražošanas posms notiek noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā.