Sekas var būt letālas: iedzīvotājus un īpaši bērnu vecākus aicina pievērst uzmanību elektrotraumām

Gatis bērnībā, esot ziņkārīgs puika, iegāja neaizslēgtā elektrības sadales skapī. Tur guva nopietnu elektrotraumu, kuras rezultātā viņam amputēja abas rokas.

"Tas posms līdz šodienai bija ļoti smags, jo visas operācijas un rehabilitācijas aizņēma ļoti daudz laika. Bija dāžadi ārsti, dažādas procedūras, bet par laimi man izdevās izķepuroties," viņš stāsta.

Gatis ir viens no retajiem, kurš publiski dalās ar savu bērnības pieredzi, un tagad saka, viņš ir piemērs, ka par elektrodrošību ir jārunā, jo gūtās traumās var būt ļoti smagas.

"Dažkārt liekas, ka tās ir tādas mazas lietas, tur nedaudz vads pušu, mēs viņu aptīsim ar izolācijas lentu, bet kādā brīdī tas var iznākt ar letālām sekām. Un viennozīmīgi nevajag vecākiem aprobežoties ar vienkārši vārdiem nedrīkst un viss, iedziļināties savās lietās," vērš uzmanību Gatis.

Taču "Sadales tīkla" nupat veiktā aptauja liecina, ka elektrodrošību joprojām ne visi uztver nopietni. Teju puse aptaujāto neslēpj, ka mūža laikā ir veikuši bīstamas darbības ar elektroiekārtām. No tiem divas trešdaļas ir neapdomīgi rīkojušās ar elektrības kontaktiem vai lietojuši bojātas vai nedrošās elektroiekārtas.

Aptaujā arī secināts, ka pieaugušie ir informēti, ka bērni visbiežāk elektrotraumas gūst, iebāžot dažādus priekšmetus kontaktligzdās. Taču mazāk par 40% vecāku ar bērniem ir pārrunājuši elektrodrošības principus.

"Bērniem mēs šīs lietas neskaidrojam, un tā būtu pusbēda. Otrs ir, kā mēs attiecamies paši mājās pret savām elektroietaisēm. Ja mums mājās ir mazs bērns, vai tiešām rozetes ir drošas, pirmkārt, viņas nekrīt no sienas ārā, otrkārt, viņas ir noslēgtas, lai bērns tur neko nevar iebāzt. Vēlreiz pārliecināties un katram aizdomāties, vai tiešām šis bojātais fēns ir manas dzīvības vērts," norāda AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

"Sadales tīkls" ik gadu reģistrē desmitiem elektrotraumu, un aptuveni 30% gadījumu cietušie ir bērni. Diemžēl elektrotraumas var būt arī letālas, un līdz šim šogad tādas bijušas jau 10.

Mediķi uzsver, tie ik nedēļu spiesti sniegt palīdzību kādam, kurš guvis vieglāku vai smagāku elektrotraumu. Lai gan visbiežāk tās gūst pieaugušie, bērniem traumas var būt īpaši smagas.

"Mēs bieži dzirdam par lūzumiem, par norautiem pirkstiem, norautām plaukstām, par to, cik elektrība ir bīstama. Viņa var radīt lūzumus, viņa var radīt arī neredzamus orgānu bojājumus, kuru sekas mēs varam uzzināt tikai vēlāk. Ļoti svarīgi ir saprast, ka elektrība iedarbojas uzreiz. Un tas spēks, ko viņa tajā brīdī attīsta, var uzreiz arī radīt neatgriezeniskas sekas," pauž Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule.

Lai traumu skaitu samazinātu bērnu vidū, "Sadales tīkls visa jaunā mācību gada garumā gan ar klātienes, gan attālinātām lekcijām viesosies skolās un bērnudārzos, lai stāstītu un atgādinātu par svarīgākajiem elektrodrošības noteikumiem.