Uz saturu

Sirmgalve ziedo 1800 eiro seno kāzu dziesmu kompaktdiska izdošanai

Etnogrāfiskā ansambļa dalībniece, 81 gadu vecā Veneranda Putroma ziedojusi savus ietaupījumus – 1800 eiro seno kāzu dziesmu kompaktdiska izdošanai, liecina informācija Augšdaugavas novada pašvaldības mājaslapā.

2022. gada 17. decembrī 15:49

Putroma ir viena no pieredzes bagātākajām un arī vecākajām etnogrāfiskā ansambļa "Vabaļis" dziedātājām. Kad ansamblis nobrieda laist klajā savu ceturto disku "Aj, moseņa…", kas veltīts senajām kāzu dziesmām, radās problēmas ar finansējuma piesaisti. Kolektīva vadītājs Artūrs Uškāns stāsta, ka Putroma bija uzreiz klāt un teikusi: "Vajag naudu? Man ir!". Sirmgalve nesen bija pārdevusi visus savus lopus un nolēma 1800 eiro ziedot diska izdošanai.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Savu lēmumu viņa pamato ar to, ka vēlējusies atdarīt ar labu Vaboles pagastam, kas viņai vienmēr ir palīdzējis gan grūtā brīdī, gan ikdienā.

Lai arī pašai mūžs nav bijis viegls, viņa allaž centusies palīdzēt citiem, turklāt atradusi arī laiku pašdarbībai. 2006. gadā Vaboles pagastā tika izveidots etnogrāfiskais ansamblis "Vabaļis", pulcējot pagasta sievas, kas pārzina Latgalei raksturīgos garīgos dziedājumus un vietējo folkloru, kas agrāk skanēja dažādos godos un večerinkās. Putroma aktīvi iesaistījās ansambļa darbībā. Būdama lieliska teicēja, sirmgalve ikvienu pasākumu bagātina ar dažādām teikām, ticējumiem un anekdotēm, ko krājusi visas dzīves laikā.

Garīgās dziesmas skanējušas pašas ģimenē jau no mazām dienām. Katra jauna diena tika sākt ar dziesmu "Lobais reits", kuru dziedot tika iekurta uguns pavardā, lai vārītu brokastis pašiem un ēdienu rukšiem. Ik rītu noteikti tika dziedāta arī dziesma "Dievs mūsu glābējs un stiprums". Garīgās dziesmas tika dziedātas dažādās dzīves situācijās, piemēram, gavēņa vai veļu laikā, Ziemassvētkos un Lieldienās.

Dziesma svētā Antona godam skanēja, lai mazinātu zobu sāpes un arī pērkona negaisa laikā. Viņa atceras, ka reiz ceļā pie krustmātes viņu pārsteidzis pērkons. Ienākusi istabā, sastapa krustmāti dziedam Svētā Antona dziesmu, bet bērni bija paslēpti zem gultas.

Putroma no bērnības atceras arī dažādu svētku ieražas, piemēram, Miķeļu svinēšanu. Tie esot saukti par rudens saulgriežiem, kad diena kļūst tikpat gara kā nakts. Līdz Miķeļdienai visiem lauku darbiem jābūt padarītiem, atliek tikai apart laukus. Kad raža jau novākta, ļaudis sanāk kopā pie klātiem galdiem, dzied, dejo. Tas arī bijis līgavu lūkošanās laiks, lai vestu mājās saimnieci un dzimtai būtu turpinājums.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Par nozīmīgu ieguldījumu Latgaliskās identitātes un kultūras tradīciju saglabāšanā un personīgo devumu mūzikas albuma "Aj, moseņa…" izdošanā Venerandai Putromai piešķirts Augšdaugavas novada pašvaldības Atzinības raksts.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm