Situācija Rīgas domē: Ušakova došanās uz Briseli "Saskaņai" maksājusi dārgi

Galvaspilsētai gan ir jauns mērs, bet LNT Ziņas pētīja, vai politikas un militāro mākslu veterāna Daiņa Turlā rokās Rīgā būs kaut mazākās pārmaiņas, un vai Rīgā pie varas esošajiem uz ilgu laiku izdosies turpināt stūrēt kuģi, kas pēc līdzšinējā kapteiņa bēgšanas uz Briseli, brūk un jūk pa visām šuvēm?

Partija "Gods kalpot Rīgai" līdz šim Rīgas domē bija daudzskaitlīgās "Saskaņas" frakcijas "mazais brālis". Tomēr bez "Gods kalpot Rīgai" "Saskaņa" domē iztikt nevar, jo Nila Ušakova 10 gadus ilgajā valdīšanas laikā attiecības ar pašvaldības politisko opozīciju ir sabojātas. Pēc korupcijas skandālu lavīnas sākuma Rīgas domē, Ušakovs gada sākumā izlēma kandidēt uz Eiropas Parlamentu, lai pēc potenciālās ievēlēšanas darbu pašvaldībā pamestu.

Vietu "Saskaņas" Eiroparlamenta vēlēšanu listē prasīja arī "Gods kalpot Rīgai" līderis Andris Ameriks. Atteikt Amerikam Ušakovs nevarēja. Bez Amerika atbalsta "Saskaņa" zaudētu varu Rīgas domē.

Bijušie galvaspilsētas vadītāji Nils Ušakovs un Andris Ameriks ir ievēlēti Eiropas Parlamentā. Pirms došanās uz Briseli, abi vēlējās nodrošināt mierīgu un gludu varas nodošanu Rīgas domē viņu pašu izvēlētiem cilvēkiem. Tomēr ar šo uzdevumu netika galā ne Ušakovs, ne Ameriks. Rīgas domē palikušie "Saskaņas" un GKR biedri izlēma Ušakovam un Amerikam vairs neklausīt.

Oficiāli no Rīgas mēra amata Ušakovs atkāpās tikai pēc vēlēšanām. Ilgi gatavotā varas pārdale Rīgas domē varēja sākties. "Es teiktu, ka tas ir cirks, es pat teiktu Centrāltirgus – viens tirgojas, viens nokārtojas, viens iemidzis," pauž "Latvijas Attīstībai" Rīgas domes frakcijas vadītājs Viesturs Zeps.

"Gods kalpot Rīgai" ambīcijas nebeidzās ar vietas nodrošināšanu Amerikam Eiropas Parlamentā. Arī Rīgas mēra amatu partija nolēma ņemt sev. Ameriks paziņoja, ka "Saskaņas" biedru Rīgas mēra amatā neatbalstīs. Viņš kā Ušakova pēcteci bija noskatījis savu līdzgaitnieku, Rīgas vicemēru Oļegu Burovu. Tomēr "Gods kalpot Rīgai" "vecajai gvardei" bija savs redzējums. Vairākums nosliecās par labu Daiņa Turlā kandidatūrai. Šādas diskusiju aizkulises atklāj Burovs, kurš sevi sauc par partijas priekšsēdētāja Amerika cilvēku.

"Par mani kā kandidātu izteicās vairākas reizes partijas priekšsēdētājs, nu, droši vien, pateikšu atklāti, tas partijas un frakcijas lēmums bija negaidīts ne tikai man, bet arī partijas priekšsēdētājam. (LNT: Partijā nebūs šķelšanās?) Es to nedarīšu nekad, es to nedarīšu nekad. Bet partijai vajadzētu saprast, ka partijas līderis un es atnācu partijā, jo man to piedāvāja Andris Ameriks, es esmu Andra Amerika cilvēks, viņš man savā laikā piedāvāja atgriezties 2007. gadā pēc četru gadu pārtraukuma Rīgas domē, viņš brauc uz Briseli. (LNT: Tad līderis varētu mainīties?) Nekādā gadījumā, mums nav cits līderis. Un vēlreiz – šo partiju izveidoja Andris Ameriks, un es esmu šīs Andra Amerika izveidotās partijas biedrs," saka Rīgas vicemērs, "Gods kalpot Rīgai" Oļegs Burovs.

Ar palikšanu mazākumā pašu partijā, Burovs un Ameriks nolēma samierināties. Pie Rīgas mēra amata netikušo Burovu bija nolemts virzīt uz Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja amatu. Andris Ameriks: "(LNT: Tad Turlajam Rīgas mēra amats, Burovam Rīgas Brīvosta?) Un kopā "Gods kalpot Rīgai"!"

Saņemot vairākuma atbalstu, Turlais šonedēļ kļuva par Rīgas mēru un Ušakova atstāto kaķu jauno saimnieku.

Tikmēr varas pārdale "Saskaņas" frakcijā izvērtās krietni vētraināka. Ņemot vērā, ka "Gods kalpot Rīgai" kļuvusi par domes priekšsēdētāja partiju, "Saskaņa" sev prasīja divus vicemēru krēslus. Vienā jau bija "saskaņietis" Vadims Baraņņiks, bet uz otro vicemēra posteni bija paredzēts virzīt Sandri Bergmani. Tomēr šāda izvēle ne visiem "Saskaņas" deputātiem bija pa prātam.

"Šodienas laikā atrisināsies jautājums, vai būs otrais vicemērs un kurš tas būs. (LNT: Bergmaņa kungs?) Šāda kandidatūra ir skanējusi kuluāros, bet uz doto brīdi atturēšos komentēt," saka Rīgas domes deputāts Aleksejs Rosļikovs.

Jautājums par otro vicemēru neatrisinājās. Pēc Turlā iecelšanas Rīgas mēra postenī, jau vēlā ceturtdienas vakarā bija paredzēti balsojumi par Bergmaņa apstiprināšanu vicemēra amatā un Burova virzīšanu uz Rīgas brīvostas valdi. Balsojumi tomēr nenotika, jo četri "Saskaņas" deputāti pieprasīja papildu paskaidrojumus par šīm kandidatūrām.

"Tas ir ārpus jebkādām saprāta robežām," – tā Ušakovs. Par šo nepakļaušanos partijas disciplīnai, "Saskaņa" četrotni izslēdza gan no Rīgas domes frakcijas, gan no pašas partijas. "Tāda rīcība visiem frakcijas locekļiem likusies absolūti nepieņemama, tāpēc sekoja kolēģu izslēgšana no frakcijas. No vienas puses tas ir ārkārtīgi sāpīgi, no otras puses arī veselīgi."

Izslēgtie domnieki ir Rīgas vicemērs Vadims Baraņņiks, kā arī Rīgas pilsētas Attīstības komitejas vadītājs Aleksejs Rosļikovs, un ierindas deputāti Valērijs Petrovs un Vitālijs Dubovs. Šie domnieki pārmet "Saskaņas" vadībai demokrātijas trūkumu, un apgalvo, ka nekādus amatus sev nav prasījuši, tikai gribējuši saņemt skaidrojumus.

"Es un trīs kolēģi nav aizgājuši no "Saskaņas" frakcijas, mēs bijām izslēgti. Turklāt ļoti zibenīgi, kopējā apspriešana notika 10-15 minūtēs, no kurām man deva vārdu uz pāris minūtēm," saka Baraņņiks.

Citādi notikušo interpretē palikušie "Saskaņas" deputāti, kuri izslēgtajiem biedriem pārmet varaskāri un mēģinājumus šantažēt valdošo koalīciju.

"Ticiet mums, viņi mūs vairs nešantažēs, mēs negribam ar viņiem runāt, mēs negribam ar viņiem komunicēt. Viņi gribēja vispār varu. Tādā veidā. Varbūt viņi dabūs visu, ko viņi grib, bet ne ar mūsu palīdzību un viņu politiskā dzīve nebūs saistīta ar "Saskaņu" vispār nekādā gadījumā vairs," teic Rīgas domes deputāts Mihails Kameņeckis (S).

Līdz ar četru biedru izslēgšanu no "Saskaņas", Rīgas domes koalīcijai vairs nav vairākuma. "Saskaņai" un "Gods kalpot Rīgai" pašlaik ir 28 deputāti no 60. Tikmēr 27 deputāti ir politiskās opozīcijas partijām – Jaunajai konservatīvajai partijai, Nacionālajai apvienībai partijai "Latvijas Attīstībai" un "Vienotībai". Savukārt vēl pieci deputāti tagad ir neatkarīgo statusā – tie ir četri no "Saskaņas" izslēgtie, kā arī Oskars Putniņš, kurš līdz šim balsojumos bijis lojāls valdošajai koalīcijai.

Lai vienotos par tālāko rīcību, Rīgas domes opozīcijas līderi sanāca uz tikšanos. Nokļūšanai pie varas opozīcijai būtu nepieciešanas vēl četras balsis. Tomēr vairākums opozīcijas līderu sliecas piekrist viedoklim, ka pašlaik varu savās rokās ņemt nav reāli.

"Jūs vaicājat, vai mēs negribam ņemt varu savās rokās. To ir diezgan dīvaini jautāt mums, kuriem ir mazākums, un vairākums vienkārši nav iespējams," pauž VL-TB/LNNK Rīgas domes frakcijas vadītājs Nauris Puntulis.

"Nē, tā ir varas šķietamība, mēs būsim atkarīgi no tiem četriem, kuriem vērtību sistēma ir pilnīgi citāda. Tādā gadījumā tā nav vara. Tā ir tikai ietekmes iespēja," saka JKP Rīgas domes frakcijas vadītājs Jānis Ozols.

"Mēs gribam un esam gatavi ņemt varu savās rokās. Pēc nākamajām vēlēšanām. Un pēc būtības. Nevis kādā mistiskā konstrukcijā," norāda "Vienotības" Rīgas domes frakcijas vadītājs Vilnis Ķirsis.

Atšķirīgu viedokli pauž tikai "Latvijas Attīstībai" frakcijas vadītājs Viesturs Zeps: "Var veidoties situācija, ka opozīcija paņem tos galvenos amatus."

Pastāv iespēja arī panākt Rīgas domes atlaišanu. To var izdarīt Saeima, ja Rīgas dome divus mēnešus strādātu bez priekšsēdētāja.

"Tas, ko es ierosināju opozicionāriem – varbūt, vīri, ierosinām Turlā atlaišanu. Šobrīd uz karstām pēdām. Stulbi tas varbūt sanāk, bet Turlo var atlaist. Viss, pilsēta paliek bez mēra. Nu tad nevar, nevar, nevar vienoties. Un pēc tiem slavenajiem diviem mēnešiem ministrija pasaka: "Vīri, piedodiet"," scenāriju iezīmē Zeps.

Turlajam tagad jādomā kā nodrošināt vairākumu palikšanai amatā. Tātad jāvienojas vai nu ar opozīciju, vai nu ar tikko no "Saskaņas" izslēgto četrotni.

Tomēr reāla situācijas risinājuma Rīgas valdošajiem politiķiem pašlaik nav. Pati "Saskaņa" joprojām ir Rīgas domes lielākā frakcija, tomēr tai jādomā kā atgūt vismaz daļu no agrākās ietekmes galvaspilsētā.

Pēc Ušakova aiziešanas sekojošie politiskie satricinājumi partijai izmaksājuši dārgi. Šajā brīdī "Saskaņa" vada tikai divas no astoņām Rīgas domes komitejām, bet citus vadošos amatus "Saskaņa" zaudējusi. Savukārt "Gods kalpot Rīgai" biedri pašlaik ieņem Rīgas mēra amatu, viens vicemēra amatu, Rīgas izpilddirektora amatu, kā arī atrodas piecu komiteju vadībā. Ja nenotiks ārkārtas vēlēšanas, nākamo Rīgas domi pilsētnieki ievēlēs pēc diviem gadiem.

Uz jautājumu, vai pēc diviem gadiem vēl ar "Saskaņu" vienā sarakstā startēs, Ameriks norāda: "Es šodien to neatbildēšu, tas būs atkarīgs no ļoti daudziem apstākļiem, bet mums ir jāgatavojas tā, lai mēs būtu arī gatavi startēt atsevišķi."