Tiekoties ar rektoriem, Levits norāda, ka augstskolu reformai jāveicina kvalitāte, taču par krīzi LU nerunā

Pieņemt tiesisku, nevis politisku lēmumu vēl pirms Indriķa Muižnieka neapstiprināšanas LU rektora amatā Ministru kabinetu mudināja Rektoru padome. Otrdien tās vadība tikās ar Valsts prezidentu, taču par situāciju lielākajā Latvijas augstskolā nerunāja.

"Tas ir simptoms, ka arī citām augstskolām var gadīties līdzīgi kāzusi, bet LU gadījumu mēs nekomentējam tāpēc, ka to izvērtē tiesa," sacīja Rektoru padomes priekšsēdētāja Rūta Muktupāvela.

Sarunas galvenais temats – augstskolu reforma, kuru līdz 17. decembrim jāsagatavo Izglītības ministrijai. Viena no iespējām – augstskolu galvgalī likt speciāli veidotas padomes, kurām rektoram būtu jāatskaitās.

"Ļoti svarīgi, ka tās nav politizētas padomes, bet, ka tur ir pārstāvēti cilvēki, kuri tiešām var dot savu pienesumu augstskolas attīstībā, tādēļ ir ļoti svarīgi padomes kompetence, statuss un izvēles kritēriji šo padomju sastāvam."

Būtiska ir arī augstskolu autonomija, taču tā neesot pretrunā pastāvošajai kārtībai, kas uzliek par pienākumu gala vārdu rektora apstiprināšanā teikt Ministru kabinetam, uzskata Valsts prezidents.

"Autonomiju nenozīmē noslēgšanos savā vidē un MK, protams, ir sava nozīme, lai rektoru izvēlē, tas nav tieši autonomijas jautājums," pauda Levits.

Rektoru padome vēlas piedalīties reformu izstrādē un tādu lūgumu izteikusi arī Valsts prezidentam. "Lai tas nebūtu tikai IZM skatījums, lai tas tiešām ir demokrātisks process, pašlaik par darba grupām netiek runāts, tas ir simptoms, ka, iespējams, mums nolaidīs rāmi, ietvaru, ko pēc tam būs ļoti grūti mainīt," norādīja Muktupāvela.

Tikmēr par Latvijas Universitātē notiekošo rektoru padome plāno spriest sēdē 13. septembrī.