Tuvākajās dienās Latvijā ieradīsies nākamie 10 līdz 20 patvēruma meklētāji
Drīzumā Latvijā gaidāma nākamā patvēruma meklētāju grupa, šoreiz ap 10 līdz 20 cilvēkiem. Tas gan joprojām ir niecīgs skaits pret to, kas Latvijai jāuzņem tuvāko divu gadu laikā – 776. Lai gan mazā skaita dēļ katrs iebraucējs šeit saņem īpašu uzmanību un rūpes, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti noraizējušies, vai uz papīra rakstītais realizējas dzīvē, proti, vai esam gatavi bēgļu uzņemšanai.
Ap šo laiku patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā "Mucenieki" jau bija jādzīvo vairākiem desmitiem bēgļu. Tā vietā tur apmetušās vien divas ģimenes, kas savu statusu – alternatīvo vai bēgļa – vēl tikai gaida. Kavēšanās gan neesot Latvijas vaina. Vilcinājusies Itālija, no kurienes bēgļi jāpārvieto, taču nu tuvāko dienu laikā Latvijā ieradīsies nākamie aptuveni 20 patvēruma meklētāji, un viņiem sekos vēl vidēji pa 30 cilvēkiem mēnesī.
Atbildīgajā Saeimas komisijā visas bēgļu uzņemšanā iesaistītās institūcijas centās pārliecināt deputātus, ka jau šobrīd "Muceniekos" dzīvojošo sešu cilvēku piemērs ir pietiekami veiksmīgs, lai ļautu izdarīt secinājumus par nākamo patvēruma meklētāju grupu. Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane stāstīja, ka mehānisms, kas attiecas uz viņas pārstāvēto ministriju, strādā labi, bet problēma esot tālākajos posmos.
Ilze Pētersone-Godmane, Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre:
Kas attiecas uz integrācijas posmu, jautājums par mentoriem ir iekavējies. Tas ir vitāli svarīgs, lai spētu novērtēt visu procesu kopumā.
Ar biedrību "Sarkanais Krusts" tikai šomēnes noslēgts līgums par sociālā darbinieka un mentora pakalpojumiem, kas ļauj cerēt, ka jau atbraukušajiem patvēruma meklētājiem tas sadzīvi atvieglos. Trīs mēnešus pēc ierašanās "Muceniekos" viņiem centrs ir jāatstāj un pilnībā sevi jānodrošina ar 139 eiro mēnesī. Par šo naudu jāatrod pajumte, jāpaēd un jāapģērbjas. Kultūras ministrijas Sabiedrības integrācijas departamenta direktore Solvita Vēvere pieļauj, ka tieši niecīgais pabalsts, valodas barjera, kā arī no tās izrietošās grūtības atrast darbu ir iemesli, kāpēc bēgļi uz Latviju nemaz neraujas. Iekšlietu ministrija gan neapstiprina šādas bažas – vēl neviens Eiropas dienvidvalstīs aptaujātais patvēruma meklētājs pēc intervijas ar mūsu robežsargiem neesot atteicies braukt uz Latviju.
Daudz vairāk deputātus šodien satrauca kas cits – iesaistīto pušu darbošanās katrai par sevi, bez vienotas kontroles vai atbildības. Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas vadītājs Ilmārs Latkovskis (VL-TB/LNNK) secina, ka nevienam ķēdes posmam no robežsargiem līdz integrētājiem neesot, ko pārmest, taču kopējais rezultāts līdz galam tomēr neapmierina: "Patvēruma meklētāju uzņemšanā vairākas ministrijas tiek galā ar saviem pienākumiem, taču tas var izrādīties veltīgi iztērēts laiks un nauda, ja netiks panākta vienota vadība un pārraudzība."
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Ilmārs Latkovskis, Saeimas deputāts (VL-TB/LNNK):
Ja bēgļi šeit ir ieradušies, viņiem jāiekļaujas sabiedrībā. Ja tas ilgstoši neizdosies, tā būs destruktīva cilvēku masa, kas pamazām uzkrāsies.
Latkovskis uzskata, jāizveido vienota vadība pār daudzajiem "lauciņiem", kas katrs atsevišķi strādā labi, bet kopumā rezultātu vismaz pagaidām vēl nespēj garantēt.
