Uz saturu

"TV3 Group Latvia" valdes locekle: Cīņu ar pirātismu kavē pieprasījums, plašais piedāvājums un valsts iespējas to apkarot

Pirātiskā satura apkarošana ir garš un sarežģīts process, un tajā ir grūti panākt taustāmu rezultātu, cīņu ar to kavē pieprasījuma esamība, piedāvājuma plašais spektrs, globāla sabiedrības kolektīvā apziņa un arī valsts iespējas, kādā veidā stimulēt pirātisma apkarošanu, šodien diskusijā "Vai pirātisma lielvalsts var kļūt par veiksmīgas uzņēmējdarbības vidi?" sacīja Latvijas Raidorganizāciju asociācijas valdes priekšsēdētāja un "TV3 Group Latvia" valdes locekle Ieva Meļķe.

2023. gada 26. aprīlī 14:41

Meļķe atzina, ka ir gūti aplēst precīzus apmērus tiem zaudējumiem, ko nozarei rada nelegālais saturs. Vienlaikus viņa minēja, ka pēdējo piecu gadu laikā "TV3 Group Latvia" sācis 18 krimināllietas nelegālā satura jomā, kurās minimālie zaudējumi aplēsti 500 000 eiro apmērā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Meļķe vairākkārt norādīja, ka pirātiskā satura apkarošana ir garš un sarežģīts process, un tajā ir grūti panākt taustāmu rezultātu. Cita starpā tiesvedības var ilgt pat trīs līdz četrus gadus.

Komentējot šķēršļus, kas ietekmē cīņu ar nelegālo saturu, Meļķe uzskaitīja četrus – pieprasījuma esamība, piedāvājuma plašais spektrs, globāla sabiedrības kolektīvā apziņa un arī valsts iespējas, kādā veidā stimulēt pirātisma apkarošanu.

Viņa pauda, ka būt pirātam ir izdevīgi, jo legāla satura izplatīšana prasa lielus finansiālos ieguldījumus, piemēram, satura iegādē, tehnoloģiskajos risinājumos, satura aizsardzībā, darbiniekos, reklāmā, servisa nodrošināšanā un tamlīdzīgi.

"Savā ziņā tas ir ekonomiskais jautājums par to, ka ir sabiedrības daļa, kas vēlas ietaupīt, ir sabiedrības daļa, kas uzskata, ka nav nepieciešams maksāt, un ir daļa, kas abonē pat vairākus legālā satura pakalpojumus. Runa ir par sabiedrības morāli," uzsvēra Meļķe.

Viņa arī atzīmēja, ka svarīgi ņemt vērā, ka pieprasījums pēc nelegāla satura ir, un tas nemazinās.

Taujāta par veidiem, kā risināt nelegālā satura problēmas Latvijā, Meļķe minēja, ka nepieciešams domāt par vismaz diviem aspektiem legālo satura izplatītāju kontekstā. Pirmkārt, tā ir legālā satura pieejamība, kas, viņasprāt, jau patlaban tiek piedāvāta pieejamā cenā. Otrkārt, tās ir izplatītāju iespējas saņemt jaunāko saturu no globālajiem tirgus spēlētājiem.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

"Problēma ir tajā, ka nelegālais saturs bieži vien skrien pa priekšu, kad vispār legālo saturu ir iespējams nopirkt oficiāli no lielajām studijām. Pieejamība tiešā veidā ir saistīta ar šo pirātismu," uzsvēra eksperte.

Tikmēr tehnoloģiju uzņēmuma SIA "Tet" valdes loceklis Edgars Grandāns uzsvēra, ka cīņā ar pirātisku saturu jāveicina vietējo satura ražotāju konkurētspēja un jāizskauž nelegāla satura pieejamība. "Es domāju, ka tā ir kombinācija. Viens bez otra nestrādā," uzsvēra Grandāns.

Viņš pauda, ka līdz šimizveidojusies sadarbība starp nozares uzņēmumiem, valsts pārvaldi un tiesībsargājošām institūcijām, lai sekmētu nelegālā satura izplatības ierobežošanu, taču atbildīgajām iestādēm arī turpmāk jāveicina sabiedrības neiecietība pret pirātismu. Līdztekus nepieciešamas sarunas par atbalsta mehānismiem nacionālas un legālas televīzijas pakalpojumu nozarei, jo satura ražošana latviešu valodā gan inflācijas, gan citu apstākļu ietekmē kļuvusi arvien neizdevīgāka.

Pēc "Tet" aprēķiniem pēdējos gados pirātisma tendence Latvijā normalizējusies. Vienlaikus pēc 2021.gada, kad uzņēmums pārtrauca virkni Krievijas kanālu retranslāciju, televīzijas skatītāju skaits sarucis par 10%, savukārt 2022. gadā – par vairāk nekā 10%.

Grandāns norādīja, ka pieaug to mājsaimniecību skaits, kas atsakās no maksas televīzijas satura pakalpojumiem, tāpat pieaug to mājsaimniecību skaits, kas iegūst saturu internetā. "Citiem vārdiem – televīzijas pakalpojumi konkurē ar cita veida izklaidi pie ekrāniem," sacīja "Tet" valdes loceklis.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Viņš atzīmēja, ka līdztekus pirātismam un nelegālā tirgus izaugsmei cilvēku atteikšanās no klasiskās televīzijas skaidrojama ar virkni iemeslu, tostarp ekonomiskās situācijas mainību, demogrāfiskajām izmaiņām, tehnoloģisko attīstību un patēriņa tendencēm, kā arī globālo spēlētāju ienākšanu Latvijas tirgū.

Kā vienu no problēmām aplēšu izteikšanai par kopējo pirātisma problemātiku Latvijā Grandāns minēja drošticamu datu neesamību. Tāpat problemātiska ir sabiedrības attieksme pret nelegālo saturu. "Lai mēs kaut ko varētu ietekmēt un izdarīt, mums sākumā jāmāk kaut kas saskaitīt," sacīja Grandāns.

Komentējot satura izplatīšanu un radīšanu latviešu valodā, Grandāns norādīja, ka tas nesasniedz cerēto auditoriju. "Ir cilvēki, kas ir pilnībā imūni pret to, ko mēs viņiem cenšamies pastāstīt," uzsvēra "Tet" valdes loceklis.

Viņš pauda, ka nelegālais saturs veicina ēnu ekonomikas pieaugumu, kur legālām industrijām tie ir ieņēmumu, kas nav aizsniedzami. Pēc viņa teiktā, lai palīdzētu pirātismu apkarot, jāpalīdz vietējiem ražotājiem ražot labāks saturs ar labāku konkurētspēju, no otras puses – jāpalīdz videi sakārtoties tā, lai nebūtu pieejams abnormāli lēts, vai abnormālā veidā pieejams saturs," sacīja "Tet" valdes loceklis.

Jau ziņots, ka trešdien, 26. aprīlī, notika diskusija "Vai pirātisma lielvalsts var kļūt par veiksmīgas uzņēmējdarbības vidi?", kurā eksperti pārrunāja internetā pieejamā nelegālā satura lietošanas ietekmi uz uzņēmējdarbību.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm