Vai Valsts kontrolei būtu jāļauj revidēt arī Saeimas tēriņi? Šī izšķiršanās, visticamāk, paliks nākamajam sasaukumam

"Valsts kontrole neveic revīziju Saeimā". Tā ir ne tikai Latvijā iedibināta prakse, bet pat konkrēta norma, teikums, kas melns uz balta ierakstīts Valsts kontroles likumā.

Parokoties ziņu arhīvos, gan redzams, ka ar zināmu regularitāti, atkal un atkal atsākas diskusija, vai parlamenta durvis tomēr nebūtu jāatver Valsts kontroles revidentiem. Ne jau lai vērtētu Saeimas politiskos lēmumus, bet lai vētītu Latvijas demokrātijas citadeli kā administratīvu vienību, kā tā dažādām vajadzībām tērē nodokļu maksātāju naudu.

Dažādās valstīs dažāda pieeja, "tv3.lv" raidierakstā "Piķis un ģēvelis!" atzīst valsts kontrolieris Edgars Korčagins. No vienas puses, Saeima idejiski ir tāda pati potenciāli revidējama institucija kā, piemēram, Ministru kabinets vai citas. No otras puses – parlaments ieceļ amatā valsts kontrolieri un pārējo revīzijas iestādes vadību, kā arī apstiprina tās budžetu. Salīdzinoši sanāktu, ka darbinieks revidē savu darba devēju.

"Un tieši šī gan amatpersonu neatkarība, gan finansiālā neatkarība ir ļoti būtiska Valsts kontroles darba daļa. Tie ir instrumenti, ar kuriem var ietekmēt to, kā strādā Valsts kontrole. Protams, vienmēr ir jautājums – ja Valsts kontrole nāks ar kādu nelabvēlīgu ziņojumu par Saeima darbu, vai Saeimā neradīsies vēlme kaut kā "iegriezt" pretī Valsts kontrolei, runājot par amatpersonu apstiprināšanu vai par budžetu. Nav pareizās vai nepareizās atbildes. Var darīt gan tā, gan tā," pauž Korčagins.

Galu galā – kā politiki lemšot, tā arī būšot. Un lēma arī šonedēļ. Plenārsēdē frakcijas "Latvija pirmajā vietā" deputati ikurāt rosināja Valsts kontrolei uzticēt parlamenta revidēšanu. Esot piemēri, kas liekot domāt, ka Saeimas namā esot ko pārbaudīt – dārgi izmaksājošā parlamenta pārstāvja amata vieta Vašingtonā, autotransporta izmantošana, drīzumā plānotie vērienīgie remontdarbi Saeimas ēkā.

"Ļoti slikts piemērs, ko mēs rādām sabiedrībai – ka mēs baidāmies kaut kādu iemeslu dēļ Saeimas finanšu revīziju uzticēt Valsts kontrolei. Tā ka, ja mēs runājam par to, ka mēs paliekam atklātāki, ka mēs negribam slēpt kaut ko no sabiedrības, tad sāksim paši ar sevi," saka partijas "Latvijas pirmajā vietā" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Linda Liepiņa.

Izveidojoties savdabīgai gadījuma rakstura koalīcijai starp "Latvija pirmajā vietā", "Progresīvajiem", "Stabilitātei" un atsevišķiem "Apvienotā saraksta" deputātiem, balsu gan ne tuvu nepietika.

Saeimas lielākās frakcijas – "Jaunās Vienotības" – līderis Edmunds Jurēvics TV3 Ziņām pauda, ka par attiecīgo iniciatīvu 14. Saeimā jau bija bijusi diskusija, tāpēc neuzsata, ka tagad, vēlēšanu gadā, būtu vērts šo jautājumu atvērt vēlreiz. Tas lai paliekot nākamajam parlamenta sasaukumam.