"Attīstībai/Par!" uzskata, ka jāpalielina vietu skaits Prezidijā
Palielināt Saeimas Prezidija locekļu skaitu vai arī atstāt ārpus Prezidija tās Saeimas frakcijas, kurās strādās vismazāk deputātu, – šādas idejas pašlaik izskan no nākamajā Saeimā ievēlēto politisko spēku pārstāvjiem, ņemot vērā, ka Saeimas Prezidijā ir piecas vietas, taču nākamajā parlamentā darbosies septiņas frakcijas.
Saeimas Prezidijā ir piecas vietas, bet nākamajā parlamentā ir ievēlēti veseli septiņi politiskie spēki. Līdz ar to ir tikai divas izvēles. Pirmā no tām – atstāt divas frakcijas ārpus Prezidija. Otrā – palielināt Prezidija vietu skatu no piecām līdz septiņām.
Saeimas Prezidija locekļi ir ievēlēti deputāti. prezidijā strādā Saeimas priekšsēdētājs, divi viņa biedri, Saeimas sekretārs un viņa biedrs. intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis Jānis Bordāns pauda viedokli, ka vietas Prezidijā jādod 13. Saeimas piecām lielākajām frakcijām.
Šāda pieeja nozīmētu, ka vieta Prezidijā neatrastos divām 13. Saeimas mazākajām frakcijām – Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) un "Jaunajai Vienotībai". ZZS līderis Augusts Brigmanis iesaka Bordānam nedalīt amatus pirms laika.
"Tagad kādam nākt, Bordāna kungam, un uzmesties par baigo diktētāju, kas būs, kas nebūs – ne viņam tā spēka, ne viņam tās ietekmes. Bieži vien tie lielie diktētāji paši paliek "aiz borta"," norādīja Brigmanis.
Atrašanās Saeimas Prezidijā sniedz vairākas priekšrocības, skaidro konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars.
Tas ir veids, kā frakcija uzzina visu aktuālo Saeimas informāciju. To, kas vienkāršam deputātam nav zināms. Arī ir iespēja kontrolēt un lemt par Saeimas saimnieciskajiem un administratīvajiem jautājumiem.
Trešā priekšrocība ir materiālā. Ierindas deputāta mēnešalga ir 2749 eiro. Papildus šai summai Saeimas Prezidija locekļi saņem piemaksas sākot no 1194 līdz 1486 eiro mēnesī. Katram Prezidija loceklim pašlaik pienākas arī birojs ar darbiniekiem un dienesta auto. Nākamajā Saeimā ievēlētās "Attīstībai/Par!" līderis Juris Pūce uzskata, – lai neviena frakcija nepaliktu "aiz borta", Prezidija locekļu skaitu nākamajā Saeimā vajadzētu palielināt.
"Saeimas kārtības rullī būtu jāpieņem kārtība, kāda ir absolūtajā vairumā Eiropas parlamentu, proti, ka visas ievēlētās partijas ir Prezidijā pārstāvētas," norāda Pūce.
Tradīcija paredz, ka Prezidija locekļi sēž Saeimas priekšā. Taču tur vieta ir paredzēta tikai pieciem cilvēkiem.
"Būtu ļoti dīvaini, ja kādi Prezidija locekļi sēdētu kaut kur citur. Protams, ir iespējams vienmēr variants. Ir vēl divi krēsli Prezidijam aiz muguras. Tad būtu jāizdzen Saeimas Juridiskā biroja vadītājs un Saeimas Stenogrammu nodaļas pārstāvis no turienes ārā," skaidro Pastars.
Vairums LNT Ziņu aptaujāto partiju pārstāvju norādīja, ka ir gatavi diskutēt par Prezidija locekļu skaita palielināšanu. Taču, lai to izdarītu, nākamajai Saeimai būtu jāpieņem grozījumi Saeimas kārtības rullī. Tāpēc, kamēr notiks izmaiņu izstrāde, kā arī vēl nebūs panākta vienošanās arī par konkrētu nākamās valdošās koalīcijas sastāvu un amatiem, "Attīstībai/Par!" ierosinājusi ievēlēt pagaidu Prezidiju nepilnā sastāvā. Tajā darbotos četri no pieciem pašreizējās Saeimas Prezidija locekļiem, proti bez Gunāra Kūtra, jo viņš ir vienīgais esošā Prezidija pārstāvis, kurš nav pārvēlēts nākamajā Saeimā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
