Politologi prognozē, ka pavasarī gaidāma labējo partiju apvienošanās

Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, tā sauktās labējās partijas atkal runā par apvienību veidošanu. Kamēr vieni vienotāji, kā Mārtiņa Bondara mēģinājums savest kopā Latvijas Reģionu apvienību un "Latvijas attīstībai", jau izgāzušies, citi savas apvienotāju ambīcijas tikai piesaka. Kā partija "Vienotība", kura par ambīcijām konsolidēt labējos spēkus paziņoja pagājušonedēļ. Tagad sarunas notiekot pilnā sparā.

"Tas varētu būt februāra sākumā, tad būs skaidra tā bilde, kā mēs varēsim startēt, kādi lozungi būs, kādi mērķis būs, kopīgiem mērķiem un tā tālāk," norāda "Vienotības" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Hosams Abu Meri.

"Vienotības" ambīcijas kļūt par politisko spēku apvienotāju ir balstītas partijas vēsturē. Tā pati izveidojās apvienojoties trim labējā spārna partijām, un kopš tā laika turpinājusi gan uzsūkt citus politiskos spēkus kā Reformu partiju, gan slēgt sadarbības līgumus ar dažādām reģionālajām partijām. Tomēr tas daļēji arī noveda pie "Vienotības" iekšējiem konfliktiem, kuru rezultātā pieci deputāti partiju nesen pameta un iestājās jaunveidojamajā partijā "Kustība Par!". Tās vadītājs Daniels Pavļuts atzīst, ka par labējo spēku konsolidāciju var runāt, bet tikai tad, ja to pārstāvētās idejas tiešām sakrīt, nevis vienkārši tas rada lielākas cerības tikt Saeimā.

"Diemžēl Latvijā mēs esam daudzkārt jau redzējuši tādus polittehnoloģisku apsvērumu vadītus sastutētus veidojumus – par labu Latviju un vēl virkni citu, kuri ne tikai nav veiksmīgi, bet arī patiesību sakot diskreditē šo domu par kaut kādu politisko spēku vienošanos. Tā kā mūsu uzstādījums būtu – jā mēs esam par sadarbību, ja tā ir uz ideju un politiskā piedāvājuma bāzes," saka Pavļuts.

Arī "Kustība Par!" meklējot domubiedrus, piemēram, partijās, kas uzsver cīņu ar valsts nozagšanu kā Jaunā konservatīvā partija. Tā pēc negaidītajiem panākumiem Rīgas domes vēlēšanās gan pagaidām ir noskaņota Saeimu iekarot viena pati.

"Jaunā konservatīvā partija nākamgad ieviesīs Latvijā pilnīgi citu politisko kultūru, un es novēlu Latvijai, lai simtgadē tā ienāktu ar jaunām vērtībām. Un es domāju, ka vecās partijas nav spējīgas šīs vērtības nest. Par viņu apvienošanās vēlmi man arī komentāru nebūs," saka partijas vadītājs Jānis Bordāns.

Tikmēr politologi norāda, ka runas par tā saukto labējo partiju apvienošanos ir likumsakarīgas. Šobrīd trīs lielās partijas – Zaļo un zemnieku savienība, "Saskaņa" un Nacionālā apvienība – kopā var cerēt uz aptuveni 55% balsu, bet atlikušie 45% elektorāta ir sadalīti visai līdzīgās daļās starp virkni spēku, kuru reitingi svārstās ap piecu procentu barjeru. Tādēļ visnotaļ ticams, ka reitingiem strauji nemainoties, apvienošanās notiks.

"Nu ziniet, ja jums ir jautājums būt vai nebūt, jūs balansējat uz piecu procentu robežas, tad vienkārši dzīve spiež. Ne tāpēc, ka ļoti gribās, bet tāpēc, ka nu vajag," teic politologs Juris Rozenvalds.

Politologs Ivars Ījabs gan piebilst, ka liela mīlestība starp šiem spēkiem nevalda, tādēļ vēl jāpaiet laikam, kamēr partiju līderu ambīcijas izlīdzinās ar realitāti: "Ir skaidrs, ka tie ļaudis, kas varētu apvienoties visdrīzāk viens otru jau tīri labi pazīst un viņiem vienam ar otru nav nekādas īpaši mīļas attiecības. Līdz ar to tas būs diezgan sāpīgs un asiņains process, kas nonāks līdz rezultātam kaut kur mana prognoze būtu – uz aprīli, maiju – tā kaut kā."

Vēlēšanu saraksti Centrālajā vēlēšanu komisijā jāiesniedz vasarā, bet Saeimas vēlēšanas nākamgad notiks, kā ierasts, oktobrī.