Vēstnieks Riekstiņš par saspīlējumu Krievijā: Bumbiņa ir Krievijas laukuma pusē!
Rietumvalstu attiecībās ar Krieviju iestājusies dziļākā diplomātiskā krīze kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā un Krimas okupācijas. Desmitiem valstu šonedēļ koordinēti lēmušas par Krievijas diplomātu masveidīgu izraidīšanu.
Tā ir reakcija uz Krievijas bijušā spiega Sergeja Skripaļa un viņa meitas saindēšanu Lielbritānijā. Uzbrukumā izmantots ķīmiskais ierocis – nervus paralizējoša viela "Novičok", kas bija radīta Padomju Savienībā.
Nervu inde Eiropas teritorijā pielietota pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara. Lielbritānija to uzskata par uzbrukumu savai suverenitātei. Britu un tās sabiedroto vērtējumā, uzbrukumā vainojama Krievija, jo cita ticama izskaidrojuma nav. Krievija, kas savu vainu neatzīst, ir atteikusies sadarboties izmeklēšanā — tāpēc tiek sodīta.
Lēmumus par krievu diplomātu izraidīšanu pieņēmušas 29 valstis trīs kontinentos. Britu valdība to nosaukusi par diplomātu vērienīgāko izraidīšanu vēsturē.
Diplomātu kolektīvā izraidīšana notikusi vēl nepieredzētā mērogā. Līdz ar Apvienoto Karalisti šobrīd vēl 27 valstis ir uzņēmušās risku patriekt cilvēkus, kuru klātbūtne vairs nav vēlama.
Pret Krieviju šādā veidā vērsusies Austrālija, Savienotās Valstis, Kanāda, liela daļa Eiropas, arī Ukraina.
Visvairāk diplomātu – 60 – ir izraidījusi Amerika. Lielbritānija valsti likusi pamest 23 krieviem. Ukraina izraidījusi 13 krievu diplomātus.
Kopumā izraidīts pusotrs simts cilvēku, ieskaitot septiņus diplomātus, kurus izraidījusi NATO.
Tas raida skaidru vēstījumu Krievijai, ka viņu nepieņemamajam un bīstamajam uzvedības modelim ir cena un sekas.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs nedēļas sākumā paziņoja, ka Latvija izraida vienu diplomātu — Krievijas vēstniecības otro sekretāru.
Mēs šeit šo izraidīšanu, pirmām kārtām, redzam, kā stingru politisku signālu, ka NATO un Eiropas Savienības dalībvalstīs tāda veida rīcība, kā uzbrukums tās iedzīvotājiem, izmantojot nervu paralītisko gāzi, netiks tolerēts.
No Latvijas izraidīts arī Krievijas aviokompānijas "Aeroflot" pārstāvis Latvijā Sergejs Sokoļņikovs, kurš tika iekļauts nevēlamo personu sarakstā.
Šis cilvēks, kas ir iekļauts melnajā sarastā, ir nodarbojies ar visu ko, tikai ne ar saviem tiešajiem darba pienākumiem. Jebkurā gadījumā šīs darbības ir kvalificējamas, kā nelikumīgas informācijas vākšana.
Krievijas vēstnieks Latvijā Jevgeņijs Lukjanovs Latvijas rīcību salīdzina ar trauku plēšanu.
Latviešiem ir labs teiciens: "Izlietu ūdeni nesasmelsi." Mēs sakām citādi, bet doma tā pati: "Sasistu trauku nesalīmēsi." Tomēr šodien mūsu valstu diplomātiskās attiecības nav sarautas. Dzīve turpinās, dominēs abpusējās intereses. Mūsu abpusējās interesēs ir labas diplomātiskās kaimiņattiecības, tirdzniecības un ekonomiskās attiecības. Kaut kad pienāks diena, kad vajadzēs ņemt jaunu trauku, piepildīt to ar jaunu ūdeni un sargāt kā acuraugu.
Augstākā taisnību būtu likt traukus salīmēt tiem, kuri tos saplēsuši, uzskata Krievijas vēstnieks. Taču vispirms ir jāsagaida Saeimas vēlēšanas, viņš saka.
Rudens rādīs. Kurš tagad plēš traukus, mēs redzam. Bet kurš tos līmēs nākamajā politiskajā posmā jūsu valstī, es nezinu.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins diplomātu izraidīšanu nav komentējis. Bet Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs ir pārliecināts, ka valstis, kuras vērsušās pret Krieviju, ir pakļāvušās ASV šantāžai.
Mēs precīzi zinām, ka tas ir milzīga spiediena, milzīgas šantāžas rezultāts, kas šobrīd, diemžēl, ir Vašingtonas galvenais instruments starptautiskajā arēnā.
Kremlis jau spēris pretsoļus, vispirms paziņojot, ka tiek izraidīti britu un ASV diplomāti. Kā arī uz Krievijas konsulāta slēgšanu Sietlā Kremlis atbildējis ar ASV ģenerālkonsulāta slēgšanu Sanktpēterburgā. Pirms tika nolemts, kuru no konsulātiem slēgt, Krievijas vēstniecība ASV veica aptauju "Twitterī". Vairums balsoja par labu konsulāta slēgšanai Putina dzimtajā pilsētā Pēterburgā.
Kā norādījis Lavrovs, izraidīti tiks diplomāti, kuri pārstāv arī pārējās valstis, kas vērsušās pret Krieviju.
Atbildēsim, nešaubieties, jo šādus izlēcienus neviens pieciest nevēlas, un mēs to nedarīsim.
Nākamnedēļ Maskavu jāpamet arī vienam Latvijas diplomātam. Taču kā norāda Latvijas sūtnis Krievijā Māris Riekstiņš, vēstniecības darbību tas neietekmēs.
Šobrīd kaut kādu ļoti uzskatāmu darba sarežģījumu mēs nejūtam. Vēstniecība darbojas ierastajā režīmā. Nav nekādu arī īpašu drošības pasākumu. Tieša ietekme uz diplomātu ikdienas darbu nav jūtama.
Notikumu tālāko attīstību vēstnieks Riekstiņš neņemas prognozēt. Tas ir tikai Kremļa ziņā, viņš saka.
Tad jau mēs redzēsim, vai mēs virzāmies uz vēl tālāku attiecību sarežģīšanu vai tomēr ir kaut kādas iespējas situācijas normalizēšanai. Šobrīd bumbiņa ir Krievijas laukuma pusē. Tiek gaidīta viņu atbilde, vai Krievija atsauksies tiem aicinājumiem, kas ir pausti, vispirms no Lielbritānijas puses, sadarboties šī incidenta visu neskaidrību piefiksēšanā.
Vērtējot attiecību saasināšanos, Ārpolitikas institūta vadītājs un Stradiņa universitātes profesors Andris Sprūds uzsver — Rietumi nevarēja nereaģēt uz ķīmiskā ieroča lietošanu.
Reakcijai bija jābūt, jo tā jau izskatās pēc tendences. Tā izskatās pēc tendences, ka Krievija ne tikai ir gatava izmantot savus bruņotos spēkus, lai "nokostu" kādas citas valsts teritorijas gabalu un ne tikai, lai iejauktos, izmantojot savus troļļus un citus instrumentus, citu [valstu] vēlēšanās, bet arī šobrīd jau izmanto savus, iespējams, specdienestus, lai likvidētu sev nevēlamos cilvēkus arī ārpus valsts robežām.
Diplomātu izraidīšana ir simbolisks solis, kam nebūs tālejošu seku, saka ārlietu eksperts Ojārs Skudra. Taču šāda taktika, viņaprāt, ir bijusi pareiza.
Ojārs Skudra, LU asociētais profesors: Pagaidām rietumvalstis ir aprobežojušās ar šo neilglaicīgo, neilgtspējīgo, simbolisko politiku.
Gatis Suhoveckis, LNT Ziņu dienesta žurnālists: Un pareizi, jūsuprāt?
Ojārs Skudra, LU asociētais profesors: Manuprāt, pilnīgi pareizi, jo tā kolektīvā akcija tādā gadījumā ir, teiksim tā, pārtulkojot tādā vienkāršā valodā, pēdējais šīs diplomātiskās, simboliskās politikas brīdinājums Putinam pret šo jautājumu izturēties ar visu nopietnību.
Turpretī Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas deputāts Andrejs Mamikins vēršanos pret Krieviju ar diplomātu izraidīšanu, uzskata par "absolūti neadekvātu" reakciju, jo viņaprāt neesot pierādīta Krievijas vaina bijušā spiega indēšanā.
Skaidrs, ka gan Eiropas Savienība, gan īpaši NATO dalībvalstis, kas ir arī Eiropas Savienības dalībvalstis, ļoti grib paspēlēt kaut kādu karu – auksto karu pret Krieviju. Un tas ir nožēlojami.
Bet eiroparlamentārietis Artis Pabriks, kurš bijis ārlietu un arī aizsardzības ministrs, vērš uzmanību, ka Eiropas Savienības rīcība nav bijusi vienota. Diplomātus nav izraidījusi Portugāle, Grieķija, Kipra, Malta un Austrija. To nav darījusi arī Luksemburga, Slovākija, Slovēnija un Bulgārija. Šīs četras valstis pret Krieviju vērsušās maigākā formā – atsaucot savu vēstnieku no Maskavas "uz konsultācijām".
Kas tomēr šķiet interesanti, norādīt uz to, ka ne visas valstis piekrita. Un viens no atbildes soļiem no Krievijas puses būs noteikti turpināt tālāk šķelt Eiropas Savienības un NATO dalībvalstis tieši šajos jautājumos.
Artis Pabriks prognozē, ka Krievija turpinās eskalēt situāciju. Viņaprāt, spilgts apliecinājums tam ir Krievijas lēmums Baltijas jūrā virs Latvijas ekskluzīvās ekonomiskās zonas nākamnedēļ rīkot raķešu šaušanas mācības.
Protams, kā atbildes solis ir noteikti jāredz arī šie te plānotie raķešu izmēģinājumi tieši Baltijas jūrā. Jo nekādi citādi, kā spēka demonstrācija tieši Eiropas centrā, Baltijas reģionā, to nevar nosaukt. Un tas ir noteikti saistīts arī ar šo te spriedzes palielināšanos.
Arī Andrejs Mamikins raķešu plānoto šaušanu Latvijas piekrastē sauc par Krievijas "muskuļu demonstrēšanu". Viņaprāt, nekas neliecina, ka notikumi attīstīties pozitīvi.
Es domāju, ka mums tagad būtu labi aktivizēt diplomātiskos kanālus, jo, kad runā lielgabali, parasti mūzas klusē – tā mēdz sacīt tautā. Un, diemžēl, manā skatījumā ne Latvija, ne dotajā brīdī Eiropas Savienība efektīvi neizmanto diplomātiju, lai vismaz izietu kaut kādā veidā no šī konflikta.
Bet Artis Pabriks iebilst, ka ar runāšanu vien nebūs līdzēts.
Tas, protams, viss ir labi. Bet tā pati par sevi nav stratēģija. Un tā nevar būt atbilde uz klajiem pārkāpumiem kā, piemēram, ķīmisko ieroču lietošana. Protams, ka mums durvis ir jātur vaļā ar Krieviju. Mums ir jābūt gataviem ar viņiem runāt. Bet tas nenozīmē, ka mēs varam, teiksim tā, tupēt uz ceļiem un izdarīt visu to, ko viņi liek darīt.
Eiroparlamentārietis vienlaikus neredz veidu, kā situāciju varētu deeskalēt, jo Krievija neizrādot nekādu interesi spriedzi mazināt.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
