Vēsturiski nelabvēlīgus laikapstākļus piedzīvo daudzviet Eiropā. Vai jāsatraucas par produktu cenu kāpumu?

Jau vēstīts, ka pagājušā mēneša vidējais nokrišņu daudzums valstī bija 12,2 milimetri jeb 24% no normas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) apkopotā informācija. Līdz ar to šā gada maijs kļuvis par sausāko novērojumu vēsturē kopš 1924. gada, – par 2,2 milimetriem pārspējot iepriekšējo rekordu, reģistrētu 1941. gadā.

Savukārt jūnija pirmajās naktīs, proti, naktī uz 2. jūniju, Stendē gaisa temperatūra nokritusi vismaz līdz -2,3 grādiem pēc Celsija. Iepriekšējā zemākā gaisa temperatūra, kas Latvijā reģistrēta 2. jūnijā, bija -2,3 grādi 1977.gadā Zvejniekciemā. Arī Ainažos šajā naktī fiksēts jauns aukstuma rekords, proti -1,7 grādi.

Aukstums saglabājās arī naktī uz 3. jūniju. Piecos rītā Stendes novērojumu stacijā termometrs rādīja -1,6 grādus. Iepriekšējā zemākā gaisa temperatūra Stendē šajā datumā bija -1,3 grādi 2017. gadā. Savukārt Saldus meteoroloģiskajā stacijā divos naktī bija +0,5 grādi, un tikpat auksts laiks 3. jūnijā Saldū reģistrēts 1975. gadā.

Nelabvēlīgi laikapstākļi skāruši lielu daļu ES

Tiesa, Latvija nebūt nav vienīgā, kas piedzīvo vēsturiskas laikapstākļu izmaiņas. Pēdējo mēnešu laikā lielu daļu Eiropas Savienības (ES) skāruši nelabvēlīgi laikapstākļi, proti, nokrišņu trūkums, karstuma viļņu un smagi plūdi, akcentē "’Euronews’’. Un sagaidāmā prognoze nav iepriecinoša – Dienvideiropa gatavojas vasarai, kurā varētu būt vēl intensīvāks sausums nekā pērn, kas jau saskaņā ar ES pētnieku datiem bija vissliktākais pēdējo 500 gadu laikā.

Eiropas Sausuma novērošanas centra dati rāda – nedaudz vairāk kā 20% no ES teritorijas šobrīd vērojami brīdinājumi par sausumu, bet vēl 3,2% atrodas trauksmes režīmā. Vairāku gadu sausuma perioda dēļ daudzviet izsmeltas gruntsūdens rezerves, bet upju un to rezervuāru līmenis kļuvis zems.

Vislielāko ietekmi no ūdens vai lietus trūkuma izjūt Portugāle un Spānija, bet arī Baltijas un Skandināvijas valstīs augsne ir sausāka nekā parasti, akcentē "’Euronews’’. Savukārt vismaz 26 no 101 Francijas pašvaldībām līdz šīs vasaras beigām ir pakļauti augstam sausuma riskam.

Līdz ar to ES dienvidu daļas valstis arvien vairāk satraucas par sausuma ietekmi uz lauksaimniecības nozari. Dažas no vissmagāk cietušajām valstīm jau pieprasījušas finanšu līdzekļus no bloka lauksaimniecības rezervēm – 450 miljonu eiro fonda, kas paredzēts lauksaimnieku atbalstam ārkārtas apstākļos.

Vēl šobrīd nav pamata bažām par cenu kāpumu

Vienmēr jāpatur prātā, ka tā ir lauksaimniecības specifika – tā ir ļoti atkarīga no laikapstākļiem, kurus, savukārt, ietekmē ļoti dažādi faktori, "’tv3.lv’’ uzsver Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe.

Šis gads bijis ļoti sauss, un arī Latvijā situācija ir dažāda, proti, kādā tās daļā lauksaimniekiem klājas labāk, bet citur – sliktāk. Taču, kā norāda Gulbe, Latvijā diemžēl vai par laimi laikapstākļi gandrīz nemaz neietekmē produktu cenas, izņemot vietējos augļus un dārzeņus.

"’Nav nozīmes tam, ka Latvijā laikapstākļi ir slikti, jo mēs darbojamies atvērtajā tirgū, līdz ar to [produktu] cenas pie mums pamatā nosaka pasaules tirgus kopumā. Ja, piemēram, pie mums viss izkalsts, bet citur pasaulē viss ir kārtībā, Latvijā cenas jebkurā gadījumā būs zemākas. Un otrādi,’’ stāsta Gulbe.

Viņa arī norāda, ka jāsaprot – sausums un karstums ir lielākajā daļā Eiropas, kā dēļ, piemēram, Spānijā jau pavasarī izkaltuši tomāti un graudi. Tas gan ar laiku var atstāt iespaidu uz to, kas notiks pārtikas tirgū, proti, var gadīties, ka patēriņa cenas aug.

Tajā pašā laikā grūti prognozēt, kuras produktu grupas laikapstākļi var ietekmēt visvairāk. Ja domājam par augļiem un dārzeņiem, jāpievērš uzmanība tam, kas notiek Polijā, jo tā mūsu reģionā ir liels spēlētājs. Tāpat no svara ir lauksaimnieku izvēlētās produktu audzēšanas metodes, piemēram, Spānijā tomāti lielākoties tiek audzēti uz lauka, bet Latvijā siltumnīcās.

"’Ir ļoti daudz audzēšanas tehnoloģiju. Vienu vairāk ietekmē viens apstāklis, bet citu cits, līdz ar to šis jautājums nav tik viennozīmīgs,’’ teic Gulbe.

Tiesa, ja Latvijā ar vietējo dārzeņu un augļu ražām neveiksies, sagaidāms, ka varētu pieaugt to imports. Tajā pašā laikā Gulbe uzsver – vēl šobrīd nav pamata lielam satraukumam vai panikai par produktu trūkumu vai to cenu kāpumu.

Jāpiebilst, ka daudzi ar bažām jau lūkojas arī uz rudeni un energoresursu cenām. Šobrīd vērojams naftas, gāzes un elektrības izmaksu kritums, kā dēļ vērojama arī tendence ar pārtikas cenu samazināšanos. Ja situācija pēkšņi nemainās, tam tā būtu jāturpinās.

Un atsevišķās produktu grupās šo kritumu novērojam arī Latvija, piemēram, piena produkti kļuvuši nedaudz lētāki. "’To iespējams novērot, skatoties uz pīķi, kādā cenas bija šīs inflācijas lakā. Ja raugāmies uz situāciju pirms, piemēram, diviem gadiem, tad, protams, cenas joprojām ir augstākas,’’ skaidro Gulbe un piebilst, ka ar energoresursu cenām līdzīgi kā ar laikapstākļiem – viss vēl var mainīties.

Rezumējot, šajā brīdī lielām bažām par pārtikas produktu cenu kāpumu uz laikapstākļu (un energoresursu) rēķina nevajag būt, bet jāturpina sekot līdzi situācijai. Tā kā laikapstākļi ir mainīgi, viss var mainīties jebkurā brīdī – kā uz labo, tā arī uz slikto pusi. "’Protams, cerēsim uz labo,’’ teic Gulbe.