Artis Pabriks: Kavēšanās ar ārlietu ministra nosaukšanu apdraud Latvijas intereses

Ārlietu ministrs ir viena no augstākajām valsts amatpersonām ar lielu lomu gan miera, gan krīzes laikos. Tā svars vēl vairāk pieaug šī brīža nestabilajā situācijā, kad Ukrainā plosās karš. Tieši ārlietu ministrs ir tas, kurš pauž valsts pozīciju un spēj ietekmēt mūsu sabiedrotu viedokli gan NATO, gan ES dažādās visaugstākā politiskā līmeņa sanāksmēs. Pēc Krišjāņa Kariņa demisijas "Jaunā Vienotība" steidza paziņot, ka nākamais ārlietu ministrs nāks no viņu rindām, bet rīcība neseko jau divas nedēļas, norāda bijušais ārlietu ministrs Artis Pabriks.

2024. gada 10. aprīlī 13:53

tv3.lv

28.⁠ ⁠martā, skandālam par "lidojumiem" pieņemoties spēkā, Ministru prezidente Evika Siliņa pieņēma ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa demisiju. Neraugoties uz starptautiskās politiskās situācijas nopietnību un premjeres solīto, Latvijas jaunais ārlietu ministrs joprojām nav atrasts ne valdības vadītājas partijas rindās, ne ārpus tām.

Ārlietu ministra esamības nozīmi uzsver arī bijušais ārlietu ministrs Artis Pabriks: "Nedrīkstam novērtēt šī brīža situācijas nopietnību par zemu. Citējot Polijas prezidentu Donaldu Tusku, atrodamies pirmskara apstākļos. Ikdienā redzam kā Lietuvā strādā un savu politiku realizē viņu ministrs Gabrieļus Landsberģis, kamēr mums mēnešiem ilgi bija ārlietu ministrs ar korupcijas ēnu un līdz ar to ierobežotām darbspējām. Tas negatīvi ietekmē ne tikai publisko viedokli, bet arī praktiskās politkas norises – daudzās Eiropas Savienības un NATO sanāksmēs Landsberģim trūkst tik ļoti nepieciešamā Latvijas ārlietu ministra atbalsta."

Kavēšanās ar jauna ministra nosaukšanu traucē Latvijas politisko mērķu sasniegšanai, uzskata Pabriks. Valdības vadītājs nevar piedalīties ārlietu ministru sanāksmēs. Ministru prezidentei uz laiku uzņemoties šo pienākumu veikšanu, situācija neuzlabosies, jo parasti premjeri nepiedalās ministru sanāksmēs aizņemtības un statusa dēļ.