Latvija – viens no Krievijas specdienestu mērķiem. Ko no agresorvalsts varam gaidīt 2025. gadā?
"Kamēr Krievijai ļaus darboties, un tā uzskatīs, ka cena, ko maksā par savām darbībām, ir pietiekami zema, darbības kļūs aizvien agresīvākas," sarunā ar portālu "tv3.lv" norāda NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra ("Stratcom") direktors Jānis Sārts.
Komentējot Valsts drošības dienesta paziņojumu, ka nākamgad krievu specdienestu kaitnieciskās darbības varētu kļūt daudzveidīgākas un agresīvākas, Sārts norādīja – "pilnīgi piekrītu".
Eksperts atgādināja, ka krievu specdienestu dažādas darbības Latvijā varējām vērot visu 2024. gadu. "Protams, ka ir arī margināli elementi, kuri par nelielu naudu muļķības dara, kam liela efekta nav. Tomēr ir arī darbības kibertelpā. Par to daudz nerunā, bet notiek spēcīgi regulāri uzbrukumi," sacīja Sārts.
Vienlaikus eksperts uzsvēra, ka Latviju ir "pietiekami grūti izsist no sliedēm". Valsts ir sagatavojusies, atbildīgās struktūras pietiekami aktīvi darbojušās, lai Krievijas specdienestu uzbrukumus novērstu.
NATO izcilības centra pārstāvis norāda, ka 2025. gadā sabotāžas vienības labprātāk mērķēs pa lielākiem un nopietnākiem objektiem. Viens no šādiem mērķiem varētu būt Vācijas Bundestāga vēlēšanas 2025. gadā. Eksperts uzsver, ka Latvija ir viens no Krievijas specdienestu mērķiem, tomēr ne pats svarīgākais.
"Latvijas pašvaldību vēlēšanas diezin vai akūti tiks skartas. Sīki mēģinājumi varētu būt. Paredzams, ka mērķi būs kabeļu infrastruktūra, kas pēdējā gada laikā kļuvis aktuāli. Tas turpināsies. Arī uz zemes. Vēl klāt varētu nākt tāds jaunums kā temps. Augs arī nekaunība."
Vaicāts, kādi mājasdarbi Latvijai jāpaveic, lai novērstu Krievijas sabotāžas mēģinājumus, Sārts uzsvēra – maksimāli tās novērst. "Mums jābūt gataviem. Ja tomēr notiek krīze, mums jāspēj maksimāli efektīvi reaģēt." Vienlaikus Latvijai arī aktīvi jādarbojas Eiropas un NATO struktūrās, un, ja ir nepieciešamība, varētu kolektīvi spēcīgi atbildēt uz jebkāda veida Krievijas sabotāžām.
"Kā jau teicu, Krievija darbojas līdz mirklim, kamēr sastopas ar tādu pretdarbību, kas viņiem sāpīga," norādīja Sārts. Taujāts, vai ir konkrēti piemēri – Krievija cietusi no Latvijas pretreakcijas – Sārts norādīja, ka plašāk šos gadījumus nevar tirzāt sabiedrības drošības interešu dēļ.
"Ar sabotāžas vilni, ko Krievija mēģināja, Latvija labi tika galā. Kiberdrošības jomā Latvija tiek galā. Robeža aizvien ir sāpīgs jautājums, bet vairs ne tik akūta problēma kā bija. Latvijā dažādu apstākļu dēļ kabeļus neaiztiek. Līdz šim Latvijā vēlēšanās nav spējuši baigi iejaukties. Tomēr jāskatās, kā būs aiznākamā gada vēlēšanās, jo redzējām, kā gāja Rumānijā."
Taujāts, kā eksperts personīgi raugās uz nākamo, 2025. gadu, ar kādām sajūtām to sagaida, viņš norādīja – ar "mierīgām". Sārts pauž, ka – protams, Krievijas darbības būs. "Žurnālistiem būs daudz darba, daudz ziņu, daudz lietu, ko stāstīt," sacīja Sārts. Vienlaikus bilstot, ka pasaule kopumā mainās. Kļūst nedrošāka, neparedzamāka.
"Pūšot un elšot mēs jau neko labu neizdarīsim. Kas nāks, to svētīs," vēlējumu nākamajam gadam sev un citiem pauda Sārts.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
