Muižniece: Nākotnes izglītība paredz iespēju mainīt profesiju
Raugoties nākotnes izglītības kontekstā, mēs vairs nedrīkstam domāt par uzņēmumu kā pasūtītāju un valsti kā izpildītāju, norāda izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K). Viņa uzskata, ka jārod iespēja jaunajiem profesionāļiem dzīves laikā mainīt profesiju.
Pēdējo gadu laikā Latvijas izglītībā ir paveiktas daudzas būtiskas lietas – ir uzsākta jaunā mācību satura īstenošana un ir sperti pirmie soļi augstākās izglītības reformā, kas viennozīmīgi nesīs rezultātus nākotnē. Laika posms, kas bija nepieciešams šo pārmaiņu uzsākšanā, skaidri apliecina, ka jau šodien ir jārunā arī par izglītību 2050. gadā un pat 2070. gadā.
Jaunā pasaules kārtība ir atnākusi pēkšņi, bet mums ir visas iespējas, lai spētu to ne tikai izprast, bet arī būt tajā veiksmīgiem un konkurētspējīgiem, norāda izglītības un zinātnes ministre.
Viņa uzskata, ka šobrīd svarīgākais ir domāšanas maiņa visos līmeņos – tajā, kā izglītības procesu uztver skolēni un studenti, skolotāji, skolu un augstskolu vadītāji, vecāki un citi iesaistītie: "Nākotnes izglītības kontekstā būtiska ir arī izglītības un industrijas mijiedarbība – mēs vairs nevaram domāt par uzņēmumu kā pasūtītāju un valsti kā izpildītāju. Uzņēmēji aktīvi ienāk izglītības vidē, lai skolas spētu sniegt bērniem tādas prasmes un kompetences, kas ir saistītas ar reālo darba vidi. Ja līdz šim darba vidē balstītas mācības bija vairāk raksturīgas profesionālajām mācību programmām, tad šobrīd tās ienāk arī augstskolu izglītībā, un labās prakses piemērus nepieciešams izvērst valsts mērogā."
Uzņēmumi veido arī savu iekšējo mācīšanās kultūru, piemēram, aicinot darbiniekus noteiktas dienas veltīt mācībām darba laikā, nevis mācīties vakaros vai brīvdienās. Arī šeit varētu talkā nākt valsts, paredzot nodokļu atlaides uzņēmumiem, kas investē izglītībā.
"Lai jaunajā pasaules kārtībā spētu saglabāt konkurētspēju, mums jāsaprot, ko varam darīt jau šobrīd un kādas pozitīvās attīstības lietas jau notiek un ir vērts turpināt? Ņemot vērā sabiedrības un darba tirgus attīstības tendences un to, ka nākotnē saskarsimies ar profesijām, par kurām šodien vēl nenojaušam, izglītības procesam jābūt veidotam tā, lai cilvēks būtu pēc iespējas labāk sagatavots ikvienā dzīves posmā," uzskata ministre.
Tas nozīmē elastīgākas mācību formas un iespēju pilnvērtīgi apgūt pamatzināšanas un pamatkompetences, lai jaunajiem profesionāļiem dzīves laikā būtu iespēja mainīt profesiju vai nodarbošanos, ja tas nepieciešams.
"Pasaule mainās milzīgā ātrumā – tas, kas vakar bijis aktuāls, šodien var būt jau "vecas ziņas", un lietas, kas šodien mūs pārsteidz, ir rītdienas normālā realitāte. Tas nozīmē, ka ir teju neiespējami iemācīties noteiktas lietas vai prasmes, un būt drošam, ka tās noderēs visas dzīves laikā. Mēs drīkstam runāt par labām lietām un saviem sasniegumiem! Mēs drīkstam sapņot un radīt savus labos piemērus, kam sekos citi, ne tikai sekot citu piemēram!"
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
